Transcript Klimata_parmainas_lauksaimnieciba_28.11.2008.ppt

Klimata pārmaiņas un
lauksaimniecības perspektīvas
Latvijā
Viesturs Jansons
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
Vides un ūdenssaimniecības
katedras vadītājs, profesors
Lauksaimniecības kultūru produktivitāte (raža) ?
Ūdens
Ogļskābā gāze
Siltums
Gaisma
Augu barības vielas augsnē
Augsnes gaisa-ūdens režīms
Klimata mainības ietekmes uz siltuma un gaismas
režīmu
Veģetācijas periods ?
• pieaug veģetācijas
perioda garums
(prognoze ZD - 20-50; DD
- 30-90 dienas);
• to (C) pieaugums par 2o
pārbīda agroklimatiskās
joslas par 200 km uz
ziemeļiem (to prognoze
+3-5o);
Source: Climate Change in the Baltic Sea Area. 2007. HELCOM Thematic
Assessment in 2007. Balt. Sea Environ. Proc. No. 111. 54 p.
Palielinās ražas potenciāls, it sevišķi ziemojošiem kultūraugiem (ziemāju
labības, z. rapsis), kurus mazāk ietekmē mitruma deficīts pavasarī un
vasarā.
Iespējamās izmaiņas kultūraugu sekā
Klimata mainības ietekmes uz ūdens režīmu
Nokrišņi
+ ziema - vasara
+ pavasaris
+ rudens
Iespējamie draudi lauksaimniecībai un ūdenssaimniecībai:
• ūdens par maz
• ūdens par daudz
Pieejamie nokrišņi (mm) uz potenciāli saražojamo biomasas tonnu.
Crop
Laji
Spring barley
Ohra
Kaura
Spring wheat
Kevätvehnä
Turnip
Rypsi rape
Oilseed
Rapsi rape
Spring oat
1985
1985
2025
2025
2055
2055
2085
2085
30.2
22.7
31.2
83.6
91.9
23.0
22.4
26.3
37.2
41.6
19.8
20.1
20.9
34.7
32.5
17.9
18.7
17.8
29.5
26.3
Labībai nepieciešami aptuveni 25 mm ūdens uz 1 t biol. ražas
Source: Peltonen-Sainio P, Jauhiainen L, Hakala K & Ruosteenoja K, 2008. Growth
duration and phasing, distribution of precipitation and yield capacity of spring cereals and
rapeseed in changing climate at high latitudes. In press.
Ūdens režīma izmaiņu iespējamie draudi
lauksaimniecībai un videi:
• pastiprinās ūdens erozija nestabilās ziemās,
• pieaugs augsnes un augu barības vielu zudumi,
• palielinās denitrifikācija,
• pasliktinās kultūraugu pārziemošanas apstākļi,
• pieaugs lauksaimniecības noteces (piesārņojums).
January 30, 2000
January 31, 2000
Runoff: 25 mm
Runoff: 77 mm
Soil loss: 2 kg ha-1
Soil loss: 3 050 kg ha-1
Source: (Øygarden, 2000, Norway)
Latvijas upju notece, ūdens resursi
Q, m3 s-1 -1
Bērze
- Baloži
, METQ
modelis, nemodificētie
dati
Bērze
- Baloži,
Fyris modelis,
nemodificētie
dati
7
• Palielinās notece
ziemas
periodā
2000-2007
vidējā noplūde
17.8 kg N/ha
gadā
Novērotais,
ilggadīgais
noteces
slānis
183 mm
6
Modelētais, ilggadīgais noteces slānis 175 mm
N kg ha
25,00
20,00
5
15,00
4
• Samazinās
References periods (1961-1990), ilggadīgais noteces slānis 183 mm
pavasara palu
B2 scenārijs noplūde 26.3 kg N/ha gadā
A2 scenārijs (2070), ilggadīgais noteces slānis 206 mm
maksimumi (platību
B2 scenārijs (2070), ilggadīgais noteces slānis 183 mm
appludinājums
pavasaros)
A2 scenārijs noplūdei 24.2 kg N/ha gadā
10,00
• Var samazināties
vasaras notece
2
5,00
(pieejamie ūdens
resursi
1
0,00
apūdeņošnai)
Source:1Arnell,
Jiménez,
K.A.145
Miller,
Oki,193
Z. Sen
Shiklomanov,
2007:
17 P.33Döll,
49P. Kabat,
65 81B. 97
113 129
161T.177
209and
225I.A.
241
257 273 289
305 321 337 353
3
Freshwater
resources and their management. Climate Change 2007: Impacts, Adaptation and
0
dienas
Vulnerability.
Contribution
Group IIJun
to the Fourth
Assessment
Jan
Feb
Mar of Working
Apr
May
Jul
Aug
Sep Report
Oct of the
Nov
Dec
Intergovernmental Panel on Climate Change, Cambridge University Press, Cambridge, UK, 173-210.
Novērotie,
modelētie
caurplūdumi
Bērzes upei (KALME,
DP2)(KALME, DP2)
Slāpekļa
savienojumu
noplūde
(difūzais piesārņojums)
ar upju noteci
Iespējamie ekstremālo klimatisko parādību (plūdi) draudi
Rīga VIIIupe
2008
Akmenes
(lejpus
Kretingas,
Lietuva
V, 2005)
Vasaras
plūdi
VI 2001,
Lielupes
pietekas
-1
Soil
layer
Iespējamie
ekstremālo
klimatisko parādību
(sausums) sekas
Field
Autumn 2006.
Spring 2007
Content of the mineral nitrogen, mg kg dry soil
(cm)
0 - 30
21.4
6.6
2.6
1,80
Silarāji
30 - 60
6.8
3.3
6.1
1,60
60 - 90
1.3
2.7
8.2
1,40
0 - 30
16.6
4.1
7.1
Klaipiņi
30 - 60
3.3
3.3
5.7
60 - 90
0.9
3.4
5.1
0 - 30
11.4
3.9
3.4
Puķes
0,80
30 - 60
1.7
3.1
3.1
0,60
60 - 90
1.3
2.6
2.4
0 - 30
14
4.1
3.5
Vāverītes
30 - 60
9.6
3.4
5.5
0,20
60 - 90
1.9
3
4.9
0,00
0 - 30
34
3.7
5.9
4
7.9
11.3
-1
4.1
3
180
• Neizmantotas augu
160
2.7
barības
vielas augsnē
2.9
140
3.1
Q, l/s
3.1
120
• Augsts
augu
barības
NO3 - N mg
/l
2.6
100
3.5
vielu
izskalošanās
3.2
potenciāls
rudenī80
2.7
2006.11.18
3.2
2006.11.17
7.1
3.7
2006.11.16
60 - 90
18.9
2006.11.15
30 - 60
2006.11.14
Kāpas
2006.11.10
2006.11.08
2006.11.09
0,40
2006.11.13
1,00
2006.11.12
1,20
2006.11.11
Q ls
-N
• NHRažas
zudumi
NO - N mg l
60
3.2
• Augstas
piesārņojuma
40
3.4
noplūdes
pie 20
3
3.7
0
nelabvēlīgas
augsnes
un
3.3
klimatisko
apstākļu
3.1
kombinācijas
Bērzes monitoringa stacija, VI 2006 (KALME, DP2)
2006.11.21
NO3- N
2006.11.20
NH4-N
Bērze drainage
field
2006.11.19
NO3- N
-1
Latvijas lauksaimniecība ?
Kopumā
lauksaimniecība
pasaulē
no klimata
izmaiņām.
Nepietiekams
Nepieciešams
minimizēt
ar cietīs
klimata
izmaiņām
saistītos
riskus un
nodrošinājums ar pārtikas rezervēm un pazeminātas ražošanas kapacitātes var
maksimāli izmantot mūsu iespējamās priekšrocības!
izsaukt cenu pieaugumu. Baltijas reģiona (Latvijas) lauksaimniecība no tā var
Source: Alcamo, J., J.M. Moreno, B. Nováky, M. Bindi, R. Corobov, R.J.N. Devoy, C. Giannakopoulos, E. Martin, J.E.
Adaptācijas
iegūt.
problēmas
ES
politika
l/sImpacts,
unpasākumi!
vides
sektorā.
Olesen, A.Vides
Shvidenko,
2007: Europe.?
Climate
Change 2007:
Adaptation
and Vulnerability. Contribution of Working
Group II to the Fourth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change, Cambridge University Press,
Cambridge, UK, 541-580.
Adaptācijas pasākumi lauksaimniecībā klimata
mainības ietekmju samazināšanai
1. Ūdens režīma regulēšana:
•
•
Nosusināšanas sistēmu uzturēšana un pilnveidošana (virszemes notece
ziemas periodā, vasaras plūdi, ekstremālie plūdi, hidrobūvju drošība);
Apūdeņošanas sistēmu būvniecība (t.sk. subsīdijas).
2. Augsnes pret erozijas pasākumu ieviešana. (t.sk. subsīdijas).
3. Jaunu augu seku un kultūraugu hibrīdu ieviešana (Tehnoloģijas,
papildus izmaksas zemniekiem).
4. Augu slimību un kaitēkļu apkarošana.
(Labāki pārziemošanās apstākļi. Sausākas vasaras var sekmēt kaitēkļu un
vīrusu slimību attīstību, mitrākas sēnīšu izsaukto slimību pieaugumu).
5. Daudznozaru saimniekošanas sistēmas attīstības sekmēšana (t.sk.
subsīdijas).
6. Lauksaimniecības difūzā piesārņojuma ietekmju samazināšana
(mākslīgās
mitrzemes, ūdeņu aizsargjoslas, t.sk. subsīdijas).
7. Klimata mainības kontrole, pētījumi, gatavība pielietot adaptācijas
pasākumus (klimata un hidroloģisko datu pieejamība, LVĢMA monopols).
8. Tehnoloģiju , normatīvu pārskatīšana (inženierbūvju projektēšanas
normatīvi, apūdeņošanas, nosusināšanas normas, minerālmēslu
pielietošanas normas un termiņi, pesticīdu izmantošana).
Paldies par uzmanību