Transcript Vardarbiba

Jebkura veida aprūpes trūkums, nepilnīga
aprūpe vai darbības no pieaugušo puses, kā
rezultātā tiek nodarīts ļaunums bērna
psiholoģiskajai,
fiziskajai
vai
sociālajai
veselībai.



Visbiežāk vienas pazīmes esamība nenorāda, ka bērns cieš no
vardarbības;
Viena un tā pati pazīme var norādīt uz vairākiem vardarbības
veidiem, piemēram, bērna nomāktība ir raksturīga visiem
vardarbības veidiem;
Var būt arī tā, ka bērnam, kas piedzīvojis vardarbību var
nebūt novērojama kāda pazīme vispār.
Pazīmes par vardarbību pret bērnu var vērot
5 sfērās:
 Kognitīvajā sfērā,
 fiziskajā sfērā,
 emocionālajā sfērā,
 sociālajā sfērā,
 bērna uzvedībā;
Vardarbībai pret bērnu izdala četras riska faktoru
grupas, kuras raksturo noteikts pazīmju kopums:




1) riska
2) riska
3) riska
skola);
4) riska
faktori attiecībā pret vardarbības veicēju;
faktori attiecībā pret upuri;
faktori attiecībā pret sociālo vidi (ģimene,
faktori attiecībā pret kultūrvidi kopumā.



4 veidi vardarbībai pret bērnu ir: fiziskā
vardarbība, emocionālā vardarbība, seksuālā
vardarbība un pamešana novārtā – vecāku
nolaidība.
Pēdējā laikā vienaudžu vardarbība tiek
aplūkota kā 5. vardarbības pret bērnu veids.
Bērns, kas cieš no vardarbības ģimenē vai
ārpus tās, bieži vien cieš no vairākiem
vardarbības veidiem vienlaicīgi.



Varmāka - cilvēks, kurš izturas vardarbīgi.
Upuris- cilvēks, pret kuru tiek vērsta
vardarbība.
Klusējošais vairākums- cilvēki, kuri ir
vardarbības liecinieki, bet neko nedara, lai to
pārtrauktu.



Bērnu
tiesību
aizsardzības
likumā
fiziskā
vardarbība tiek definēta kā bērna veselībai vai
dzīvībai bīstams, apzināts spēka pielietojums pret
bērnu.
Fiziska vardarbība pret bērnu var izpausties dažādi,
bet visi veidi vērsti uz fizisku ciešanu un sāpju
radīšanu
Visbiežāk tiek ziņots tieši par fizisku vardarbību
pret bērnu, jo tā, salīdzinot ar citiem vardarbības
veidiem, ir vieglāk definējama un pamanāma.











vardarbības pieredze bērnībā;
antisociāla uzvedība;
ir sodīts par vardarbību;
vāja impulsu kontrole;
prasīga, kontrolējoša personība;
atkarību izraisošu vielu lietošana;
izteikta neelastība priekšstatos par sevi un citiem;
pārliecība, ka fiziska sodīšana ir labākais veids, kā
panākt bērna paklausību;
uztver bērnu negatīvā veidā kā prasīgu, traucējošu
un/vai ļaunu;
nesagatavotība vecāku lomai;
nepietiekamas disciplinēšanas iemaņas.



bērnam ir uzvedības problēmas;
bērna temperaments ir atšķirīgs no vecāku
temperamenta;
fiziskas vardarbības pieredze.





liela ģimene;
nabadzība;
nespēja meklēt vai pieņemt palīdzību;
vairākās paaudzēs vērojami fiziskās
vardarbības uzvedības modeļi;
nozīmīgas pārmaiņas ģimenē.





tuvākajā sociālajā vidē ir daudz riska faktoru;
sociālo pakalpojumu nepieejamība un
neesamība;
tiesību sargājošo iestāžu nepieejamība;
aizspriedumi un mīti par vardarbību;
sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret
vardarbību pret bērnu.










Sišana;
Grūstīšana;
Mešana, sviešana;
Purināšana;
Kniebšana;
Žņaugšana;
Griešana;
Dedzināšana;
Ieslēgšana, ieslodzīšana;
Neļaušana gulēt vai iemigt.


Ekstrēmi fiziskās vardarbības veidi, kas
saistīti ar ļoti smagiem veselības
traucējumiem, populācijā ir sastopami
apmēram 2% gadījumu.
Daudz biežāk vērojama ikdienā lietotā fiziskā
vardarbība pret bērnu, kas izpaužas kā bērna
sodīšana vai „disciplinēšana” un visbiežāk
nozīmē bērna pēršanu vai sišanu. Arī šāda
fiziska vardarbība var radīt nopietnas sekas.











Savainojuma veids, novietojums un smaguma pakāpe
neatbilst stāstījumam;
Vecāki izvairās no medicīniskās palīdzības saņemšanas vai
arī izmanto medicīnisko pakalpojumu saņemšanu dažādās
iestādēs;
Galvas traumas;
Iekšējo orgānu traumas – sāpes vēderā, vemšana, drudzis;
Pārlieku paklausīgs, pasīvs, kautrīgs, izvairīgs vai izteikti
agresīvs un naidīgs;
Izskatās iebaidīts, izturas izteikti nedroši;
Neizrāda nekādas emocijas saistībā ar savainojumu;
Biežāk kavē skolu ar vecāku atļauju;
Valkā slēgtu apģērbu;
Jebkura trauma vai savainojums zīdainim;
Daudz savainojumu, zilumu un/vai rētu.
Kognitīvās sekas:
 Izkropļoti priekšstati par sevi un apkārtējās
pasaules likumsakarībām;
 Grūtības koncentrēties;
 Grūtības atcerēties.
Sekas uzvedībā:
 Pasivitāte vai pārmērīgs kustīgums;
 Nerūpēšanās par savu ārējo izskatu;
 Atkarību izraisošo vielu lietošana;
 Fiziski un verbāli agresīvs;
 Uz risku vērsta uzvedība;
 Atkārtota nonākšana vardarbības situācijās
kā upurim vai vardarbības veicējiem;
Sekas fiziskajā veselībā:
 Traumas un savainojumi;
 Invaliditāte;
 Miega traucējumi.
Sekas sociālajā sfērā:

nespēja atrast kontaktu, veidot attiecības ar citiem bērniem.
Sekas emocionālajā sfērā:







Kauna, vainas un baiļu izjūta;
Depresīvas izjūtas un trauksme;
Neatbilstošs pašvērtējums;
Dusmas un dusmu lēkmēs;
Vāja emociju kontrole;
Uzmācīgas domas un atmiņas;
Neuzticēšanās cilvēkiem.



Kādi fiziskās vardarbības veidi, Jūsuprāt ir
izplatīti Latvijā?
Kādas pazīmes liecina, ka bērns, iespējams,
cietis no fiziskas vardarbības ģimenē?
Patiesība vai mīts?
bērnu audzināšana ir katras ģimenes personīga
darīšana arī tad, ja disciplinēšanas nolūkā tiek
izmantots fizisks sods – pēršana ar siksnu.



Emocionālā vardarbība pret bērnu ir visgrūtāk
definējamais un izmērāmais vardarbības
veids.
Visbiežāk pret bērnu vienlaikus tiek izmantoti
vairāki emocionālās vardarbības veidi, un
katrs no tiem bērnam spēj radīt nozīmīgas
ilgtermiņa emocionālās sekas.
Ja bērns cieš no fiziskas un/vai seksuālās
vardarbības, tad parasti vienlaikus arī
piedzīvo emocionālu vardarbību.










vardarbības pieredze bērnībā;
vāja impulsu kontrole;
zems pašvērtējums;
izteikta neelastība priekšstatos par sevi un citiem;
nesagatavotība vecāku lomai;
pieaugušais ir prasīgs, kontrolējošs;
pieaugušais nespēj pieņemt bērnu tādu, kāds viņš ir;
pieaugušais izturas pret bērnu kā pret nevēlamu
bērnu;
bērns tiek uztverts kā mieru traucējošs, prasīgs un
ļauns;
bērns pārņem vecāku pozīciju, pieaugušais – bērna
pozīciju.





bērns ar fiziskām (veselības) problēmām;
bērns ar problemātisku uzvedību;
bērns ar saskarsmes grūtībām;
bērns, kura temperaments ir ļoti atšķirīgs no
vecāku temperamenta;
bērns, kas līdzinās kādam cilvēkam, ar kuru
vecākiem ir ļoti sliktas attiecības, vai arī bērns ar
savu uzvedību, izturēšanos atgādina vecākiem
kādu viņa personības daļu vai īpašību, kas pašam
sevī nepatīk.






laulības vai attiecību problēmas;
liela ģimene;
liela vecāku noslogotība darbā;
izolācija no paplašinātās ģimenes un
draugiem;
nespēja meklēt un atrast palīdzību;
ģimenes dzīves prasmju trūkums, neprasme
izrādīt mīlestību, cieņu, atbalstu, līdzjūtību.




sociālo pakalpojumu nepieejamība;
tuvākajā sociālajā vidē ir daudz riska faktoru;
aizspriedumi un mīti par vardarbību;
sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret
vardarbību pret bērnu.








Bērna ignorēšana – bērns tiek atraidīs, viņa svarīgās problēmas
netiek pamanītas un attiecīgi apspriestas.
Bērna apvainošana – bērns tiek apsaukāts un vainots par lietām,
ar kurām viņam nav nekāda sakara.
Bērna terorizēšana – regulāra bērna apvainošana un
apsaukāšana, iedvešot bērnam bailes.
Bērns tiek turēts emocionālās spriedzes apstākļos – regulāra
bērna iebaidīšana un draudēšana bērnam.
Ņirgāšanās par bērnu – no pieaugušo puses tiek radīti apstākļi,
lai bērns bieži atrastos situācijās, kurās bērnu pazemo un kurās
viņš kļūst par apsmieklu citiem.
Draudēšana ar fizisku pāridarījumu – bērnam tiek izteikti draudi,
kas ne vienmēr bērnam ir tiešā veidā saprotami.
Apzināta bērna morālo vērtību degradēšana – bērna iesaistīšana
zagšanā, ubagošanā u.c. prettiesiskos darījumos.
Kliegšana, lamāšanās uz bērnu.









Izvirzītas vecumam un spējām neatbilstošas
prasības;
Izteikti noslēdzies sevī, domīgs vai arī izteikti
aktīvs un agresīvs;
Emocionāli vēss, vienaldzīgs;
Bieži ir skumjš, nomākts;
Miega traucējumi, baiļu lēkmes naktī;
Dienas un/ vai nakts enurēze;
Psihosomatiskas sūdzības: galvassāpes, sāpes
vēderā u.c.
Vecāku (aprūpētāju) izturēšanās pret bērnu ir
pārāk kritiska;
Neadekvāti, pārāk bargi sodi.


runas traucējumi;
grūtības koncentrēties.






antisociāla, destruktīva uzvedība;
nespēja rotaļāties;
pasīva uzvedība;
izolēšanās;
agresīva uzvedība;
atkarību izraisošu vielu lietošana.



miega traucējumi;
zīdaiņa vecumā aizkavēta fiziskā attīstība;
psihosomatiskas saslimšanas.




grūtības veidot noturīgas attiecības;
neuzticēšanās cilvēkiem;
tendence izolēties no sociāliem kontaktiem;
tendence ātri veidot attiecības ar
svešiniekiem.






zems pašvērtējums;
neuzticēšanās;
psihisks sastingums;
nejutīgums;
pasivitāte;
depresija un traumēts paštēls.



Emocionāla vardarbība pret bērnu nav tikai
prettiesiska darbība ar tiešu nodomu kaitēt bērnam,
bet arī netieša rīcība, bez nodoma, kas rada kaitīgas
sekas.
Bērns kā liecinieks vardarbībai ģimenē (pret māti vai
citiem ģimenes locekļiem)
Netieša emocionāla vardarbība pastāv arī situācijās,
kad bērnam, kas cietis no vardarbības ģimenē, nākas
tajā atgriezties, ja nav konstatēti vidēji smagi vai
smagi vardarbības akti, vai ir tikusi konstatēta “tikai”
emocionāla vardarbība (nav pamata aprūpes tiesību
atņemšanai).



bērniem tiek nodots attiecību modelis, ko viņi
tiecas atkārtot savā saskarsmē ar citiem, kā
rezultātā ir ļoti liels risks, ka bērns būs
vardarbīgs savā saskarsmē ar citiem;
bērns neiemācās konstruktīvi sevi aizstāvēt un
nākotnē biežāk pieļauj vardarbību pret sevi;
šiem bērniem ir daudz grūtāk veidot tuvas
attiecības




Pret savu gribu tiekoties ar varmāku, bērns pārdzīvo
tās pašas sajūtas – bailes, trauksmi, nedrošību, ko
situācijās, kad varmāka viņam darīja pāri.
Bērnam var rasties panikas lēkmes, baidoties, ka jau
pārdzīvotais var atkārtoties.
Liekot bērnam piespiedu kārtā pret viņa gribu tikties
ar varmāku, bērnā var rasties neuzticība
pieaugušajiem, kas viņu nespēj pasargāt, kā arī
bezspēcība kaut ko izmainīt esošajā situācijā.
Arī šāda emocionāla trauma noteikti var atstāt arī
paliekošas sekas bērna tālākā garīgajā attīstībā.



Ar ko atšķiras tiešā un netiešā emocionālā
vardarbība?
Kāpēc emocionālā vardarbība ir visgrūtāk
pamanāma?
Fiziska vai emocionāla vardarbība:
DRAUDĒŠANA un IEBIEDĒŠANA





Bērnu tiesību aizsardzības likumā seksuālā vardarbība tiek
definēta kā bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko
bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu.
Daudzi pētnieki uzskata, ka seksuālā vardarbība pret
bērnu ir visretāk atklātais vardarbības veids.
Bieži vien mazi bērni par seksuālu vardarbību neziņo, jo
neizprot, kas ar viņiem notiek, bet lielāki bērni visbiežāk
vardarbību slēpj, jo izjūt spēcīgu kaunu, vainu un/ vai
bailes.
Bieži var būt tā, ka vardarbību vēlas noklusēt otrs,
nevardarbīgais vecāks, noliedzot un apgalvojot, ka bērns
melo.
Par seksuālu vardarbību pret bērnu ir uzskatāmas
jebkādas seksuālas darbības starp bērnu un pieaugušo.
Valsts
Atļaušanas vecums
Laulību vecums
Austrālija
16
18
Baltkrievija
18
18
Beļģija
14
18
Bolīvija
14
16
Čīle
12
12-14
Kanāda
14
18
Krievija
16
18
Latvija
16
18
Malta
12
16
Sīrija
13
17
Spānija
13
16-18

seksuālas vardarbības pieredze bērnībā;

ir sodīts par seksuālu vardarbību.





bērns ar īpašām vajadzībām;
garīgi atpalicis bērns;
bērns ar saskarsmes grūtībām;
ielu bērns;
bērns ar seksuālas vardarbības pieredzi.



bieža dzīvesvietas maiņa;
palīdzības nepieņemšana vai izvairīšanās no
tās;
sociāla izolēšanās.





sociālo pakalpojumu nepieejamība un
neesamība;
tiesību sargājošo iestāžu nepieejamība;
daudz riska faktoru tuvākajā sociālajā vidē;
sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret
vardarbību pret bērnu;
aizspriedumi un mīti par vardarbību.





Dzimumkontakts – vagināla vai anāla aizskaršana, izmantojot
jebkādus objektus, arī orālais sekss;
Bērna ķermeņa aizskaršana – bērna intīmo un citu ķermeņa daļu
aizskaršana, glāstot, skūpstot, arī bērna piespiešana aizskart
pieaugušā intīmās ķermeņa daļas;
Bērna privātuma pārkāpšana – bērna izsekošana, novērošana
viņam izģērbjoties, vai arī bērna piespiešana atkailināties;
Bērna pakļaušana pieaugušo seksualitātei – dzimumakta
veikšana, atkailināšanās, seksuālu piedzīvojumu stāstīšana un
pornogrāfisku materiālu rādīšana bērnam;
Bērna seksuāla ekspluatācija – bērna pārdošana vai iesaistīšana
seksuālu pakalpojumu sniegšanā vai pornogrāfiska materiāla
ražošanā.












Vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāliem
jautājumiem;
Uzdod vecumam neatbilstošus un neparastus jautājumus par
cilvēka seksualitāti
Intensīvi masturbē;
Izspēlē, zīmē seksuāla rakstura ainas;
Stāsta par kādu savu paziņu, kas cietis no seksuālas
vardarbības;
Vēlas dzīvot kādā citā ģimenē vai iestādē;
Bēg no mājām,
Nevēlas vai atsakās izģērbties, piemēram, pie ārsta;
Pēkšņi parādās nauda vai mantas;
Sāpes vēderā vai nieze ģenitāliju rajonā, grūtības sēdēt,
staigāt;
Jebkādi savainojumi ģenitāliju rajonā, STS vai grūtniecība;
Neizskaidrojamas veselības problēmas.






Pedofilija ir seksuāla novirze, kas izpaužas kā
dzimumtieksme pret personām pirmspubertātes vecumā vai
agrīnajos pusaudžu gados.
Personas, kam piemīt pedofilija, tiek dēvētas par pedofīliem
Pedofili parasti tiek definēti kā 16 vai vairāk gadus vecas
personas, kas izjūt dzimumtieksmi pret nepilngadīgām
personām vai bērniem, kas ir vismaz piecus vai vairāk gadus
jaunāki par personu, kam piemīt šī dzimumtieksme.
Pedofiliju, tāpat kā daudzas citas seksuālas novirzes, mēdz
uzskatīt arī par garīgu slimību. Tā ir iekļauta Starptautiskajā
slimību klasifikatorā.
Dažādās pasaules vietās pedofilija ne vienmēr tiek uzskatīta
par noziegumu vai slimību, it sevišķi gadījumos, ja izdarīta
pret personām vēlīnas pubertātes vecumā.
Arī pedofilijas kriminalizēšana Rietumu pasaulē ir mainījusies
tikai pēdējo gadsimtu un gadu desmitu laikā ar tendenci
aizvien vairāk palielināt pieļaujamo vecumu, kad tiek izdarītas
seksuālās attiecības.







bērni pavada ļoti daudz laika pie datora, īpaši
naktīs;
bērna datorā atrodat pornogrāfiska satura
materiālu;
bērns daudz laika pavada sarunās pa telefonu ar
nepazīstamiem cilvēkiem;
bērns saņem vēstules, dāvanas vai sūtījumus no
svešiem cilvēkiem;
bērns izslēdz datora monitoru vai ātri izmaina
monitora attēlu, kad jūs ienākat istabā;
bērns attālinās no ģimenes;
atklājat, ka bērns izmanto kontu, kas pieder
kādam citam.





Izkropļoti priekšstati par sevi un apkārtējās
pasaules likumsakarībām;
Grūtības koncentrēties;
Grūtības atcerēties;
Sekmju pasliktināšanās
Suicidālas domas (domas par pašnāvību).





Traumas, savainojumi ģenitāliju rajonā vai
STS;
Grūtniecība;
Miega traucējumi;
Psihosomatiskas saslimšanas;
Enurēze, enkoprēze.






Vecumam neatbilstoša seksuāla uzvedība;
Savam vecumam neatbilstoša uzvedība;
Atkarību izraisošo vielu lietošana;
Izteikta agresivitāte vai pakļaušanās;
Suicidālas darbības un sevis savainojoša
uzvedība;
Atkārtota nonākšana vardarbības situācijās kā
upurim vai vardarbības veicējam.


Nespēja rast kontaktu ar citiem bērniem;
Bailes pazaudēt kontroli attiecībās vai izteikta
pakļaušanās.









Kauna, vainas, baiļu izjūta;
Depresīvas izjūtas un trauksme;
Neatbilstošs pašvērtējums;
Dusmas un dusmu lēkmes;
Viegla aizkaitināmība;
Pēctraumas stresa sindroms;
Disociācijas;
Ēšanas traucējumi;
Neskaidrs ķermeņa paštēls.
Seksuālas izpausmes uzvedībā ir vērojamas visos
vecuma posmos. Dažās no šīm izpausmēm ir
pieņemts uzskatīt par attiecīgajam vecumam
atbilstošām, bet citas nē. Kopumā bērnu seksuālo
uzvedību var iedalīt trīs kategorijās:



vecumam atbilstoša seksuālā uzvedība,
izmainīta seksuālā uzvedība,
vecumam neatbilstoša seksuālā uzvedība.

Vardarbības pētnieki uzskata, ka izplatītākās
profesijas, starp kurām biežāk sastopami
seksuāli varmākas, ir – katoļu priesteri,
skolotāji, psihoterapeiti, ierēdņi, policisti,
probācijas dienesta darbinieki, skautu un
gaidu vadītāji, mācītāji un ārsti, kā arī visi tie
profesiju pārstāvji, kuri nonāk saskarsmē ar
bērniem.


Kāpēc seksuālo vardarbību ir grūtāk atklāt
nekā citus vardarbības veidus?
Kur, Jūsuprāt, mēdz biežāk notikt seksuāla
vardarbība pret bērnu?



Vecāku nolaidība jeb bērna novārtā pamešana ir
nopietna vardarbības pret bērnu forma, kas var radīt
daudzveidīgas un nopietnas sekas.
Vecāku nolaidība izpaužas kā bērna pamatvajadzību
neapmierināšana.
Tai ir vairākas formas: fiziska, emocionāla
nerūpēšanās, kā arī nerūpēšanās par bērna izglītību,
medicīnisko aprūpi utt., kas nozīmē, ka bērnam
netiek nodrošinātas atbilstošs apģērbs, ēdiens,
pajumte, emocionālo vajadzību apmierināšana, bērns
nesaņem atbilstošu medicīnisko aprūpi, izglītību,
bērns netiek uzraudzīts atbilstoši vecumam.




vardarbības pieredze bērnībā;
atkarība no alkohola, narkotikām vai citām
atkarību izraisošām vielām;
garīga saslimšana vai personības traucējumi;
bērns pārņem vecāku pozīciju, pieaugušais –
bērna pozīciju.

bērns ar fiziskām (veselības) problēmām.
Attiecināmi uz ģimenes vidi:






ģimene pakļauta nozīmīgām izmaiņām dzīvē;
bezdarbs, zemi ienākumi vai nabadzība;
ģimenes locekļu hroniska slimošana vai nāves gadījumi
tuvāko radinieku lokā;
vecāku lielā noslogotība darbā;
nespēja meklēt un atrast palīdzību;
ģimenes dzīves prasmju trūkums, neprasme izrādīt
mīlestību, cieņu, atbalstu, līdzjūtību.

sociālo pakalpojumu nepieejamība;

tuvākajā sociālajā vidē ir daudz riska faktoru;

aizspriedumi un mīti par vardarbību;

sabiedrībai ir pieņemoša attieksme pret
vardarbību pret bērnu
Fiziskā nerūpēšanās par bērnu:
 bērnam nav pieejama vecumam un veselībai
atbilstoša pārtika;
 bērnam laikus netiek mainītas autiņbiksītes;
 uz bērna raudāšanu nereaģē;
 izlaiž bērna barošanas reizes;
 ja bērns raud, viņš netiek ņemts rokās un
attiecīgi mierināts;
 bērna apģērbs nav atbilstošs laika apstākļiem;
 bērnam netiek nodrošināta vajadzībām atbilstoša
dzīves vide – gulta, galds, sadzīves priekšmeti.
Emocionāla nerūpēšanās:
 Bērns ilgstoši tiek atstāts bez pieskatīšanas;
 vienaldzīga attieksme pret bērna emocionālajām
vajadzībām, to ignorēšana;
 Vecāku apzināta izvairīšanās no emocionālas
tuvības ar bērnu.
Nerūpēšanās par bērna veselību:
 bērnam nav ģimenes ārsta;
 netiek veiktas profilaktiskās potes;
 vecāki paši lemj par bērna ārstēšanu slimības
gadījumā (izvēlas zāles un to devas);
 bērnam laikus netiek nodrošināta medicīniskā
palīdzība.
Nerūpēšanās par bērna izglītību:
bērns bieži kavē skolu;
 bērns bieži neapmeklē skolu;
 vecāki bērnu no rītiem nemodina, lai dotos uz skolu;
 vecāki atsakās sadarboties ar skolas pārstāvjiem;
 vecāki lielākajiem bērniem skolas laikā liek pieskatīt
jaunākos bērnus;
 vecāki nerūpējas par bērna spēju attīstību;
 vecāki neinteresējas par bērna sekmēm un skolas
gaitām.
Nerūpēšanās par bērna sociālajām vajadzībām:
 bērna izolēšana no normāliem, vecumam atbilstošiem
sociālajiem kontaktiem.











stereotipiskas ķermeņa kustības, kas pirmsskolas
vecumā izpaužas kā ritmiska šūpošanās sēžot vai
stāvot;
nesātīga ēšana;
pastāvīga bada sajūta;
zagšana vai izdzīvošanai nepieciešamo lietu
diedelēšana;
vecumam nepietiekams ķermeņa svars;
redzams nogurums, pasivitāte, var iemigt jebkurā
laikā;
nevēlēšanās kontaktēties (noslēgts, vientuļš);
ātra attiecību veidošana ar svešiniekiem;
izteikta tieksme pēc pieaugušo uzmanības;
ķermeņa robežu neievērošana.
Kognitīvās sekas:



grūtības koncentrēties;
pedagoģiskā ielaistība;
vecumam neatbilstoša un nepietiekama
izglītība.







bērns ir miegains;
zog vai diedelē izdzīvošanai nepieciešamas
lietas;
bieži neapmeklē skolu;
lieto atkarību izraisošas vielas;
iesaistās antisociālos grupējumos;
nerūpējas par savu ārējo izskatu;
ģērbjas laika apstākļiem neatbilstoši.




daudz ielaistu somatisku saslimšanu;
personīgās higiēnas neievērošana;
pusbads;
utis, blusas.

grūtības veidot noturīgas attiecības;

neuzticība pieaugušajiem;

grūtības ievērot ķermeņa robežas;

viegla un ātra attiecību veidošana.

ierobežota spēja paust emocijas;

trauksme, bailes;

neuzticēšanās;

neadekvāti augsts vai zems pašvērtējums.

Kā izpaužas vecāku nolaidība pret bērnu?

Vai aprakstītā situācija ir vecāku nolaidība?

Jānim ir 12 gadu. Viņa vecāki ir šķīrušies, mamma strādā par
apkopēju divās maiņās, mājās pārnāk tikai vēlu vakaros,
tāpēc viņam vakari jāpavada ar vecmāmiņu, kura ir kurla.
Tētis neregulāri maksā uzturlīdzekļus. Jānim ir veca skolas
soma, salāpītas džinsu bikses un nav nopirktas mācību
grāmatas. Skolotāja viņam kopē mācību materiālus skolā.
Klases biedri ar Jāni nedraudzējas. Uzturs mājās vienmēr ir
pieticīgs, gandrīz nekad nav nekādu saldumu un kabatas
naudas.



Par vienaudžu vardarbību var uzskatīt agresīvas
uzvedības veidu, kas izpaužas kā varas un spēka
demonstrēšana, ar mērķi ietekmēt citus, īpaši, ja
iesaistīto pušu spēki ir nesamērojami.
Vienaudžu vardarbība var ietvert gan verbālu
aizskaršanu, gan fiziskus uzbrukumus un var būt
atkārtoti vērsta pret noteiktiem upuriem, iespējams
uz tādu atšķirību fona kā rase, reliģija, dzimums,
seksuālā orientācija u.c.
Vienaudžu vardarbība galvenokārt sastāv no 3 pāri
darījumu tipiem: emocionāla, verbāla un fiziska
vardarbība.
Ir vairāki faktori, kas nosaka to, kad
dauzīšanās un draudzīga kaitināšana kļūst
otram aizvainojoša:




Iepriekšējā pieredze;
Personas jūtīgums;
Cik lielu atbalstu persona saņem no
vienaudžiem;
Atšķirīgs priekšstats iesaistītajām pusēm, kas
ir jautri un smieklīgi.

Naidīgums, agresija ar iepriekšēju nodomu;

Upuris, kas ir vājāks par pāri darītāju;

Rezultātu, kas vienmēr ir sāpīgs un sagādā
ciešanas.
1.
2.
3.
4.
Pāri darītājs, huligāns vai varmāka – indivīds,
kurš mērķtiecīgi meklē kādu, kam darīt pāri;
Upuris – persona, kas ir vājāka vienā vai
vairākās jomās par pāri darītāju
Vieta – parasti tāda, kurā ir ierobežota
pieaugušo redzeslokam
Aculiecinieki – nav nepieciešami, kā obligāts
priekšnosacījums, bet, ja tie ir, tad tiem var būt
izšķiroša loma, vai tie izvēlēsies upuri apsmiet
kopā ar pāri darītājiem vai aizstāvēs to;






Fiziska – kautiņi, grūstīšanās, u.c. fiziska
ietekmēšana
Verbāla – apsaukāšanās, baumu izplatīšana
Emocionāla: izslēgšana, „mocīšana” (piemēram,
grāmatu noslēpšana, piedraudoši žesti),
izsmiešana, pazemošana.
Rasistiska: rasistiskas piezīmes, draudi.
Seksuāla: nevēlams fizisks kontakts, neatbilstoši
komentāri,
Uzbrukumi izmantojot sociālos tīklus, internetu:
nomelnojošas informācijas rakstīšana sociālajos
tīklos, īsziņu, e - pastu sūtījumi


Tiešā vardarbība – tieša verbāla vai fiziska
aizskaršana;
Netiešā – bez apceļamās personas tiešas
līdzdalības, piemēram, baumu izplatīšana, epastu
sūtīšana,
upuri
nomelnojošas
informācijas rakstīšana uz sienām, sociālajos
tīklos, citu bērnu kūdīšana nostāties pret
upuri.

Bieži vien bērni ir vardarbīgi jo tiem ir vajadzīgs kāds upuris,
kāds, kurš ir fiziski vai emocionāli vājāks, vai vienkārši uzvedas
vai izskatās savādāk, lai justos svarīgāks un populārāks.

Greizsirdīgi par kaut ko uz savu upuri (labi mācās, izskatās);

Vardarbības pieredze ģimenē. Izturas tā, kā pret viņu mājās
vecāki. Pieraduši pie savstarpēji neiecietīgas vides;


Masu mēdiju ietekme: dažādos TV šovos ir diez gan uzskatāmi,
kā kādi vērtējoši žūrijas locekļi par šova dalībniekiem
acīmredzami ņirgājās, izsaka aizskarošas piezīmes;
Iebiedēšanu var izmantot kā ieroci, lai noslēptu kaunu vai
trauksmi. Varmāka palielina pašapziņu, pazemojot citus.


Pasīvie upuri – fiziski vājāki par klasesbiedriem,
izvairās no vardarbības, vardarbīgām rotaļām, ir
trauksmaināki par vienaudžiem;
Provokatīvie upuri – trauksmaini, agresīvi. Var
būt vājas sociālās prasmes un tas var provocēt
klases biedrus. Huligāni mēdz šos upurus
provocēt izplatot baumas un tad noskatās, kā
skolotāja viņu soda par to, ka upuris it kā kļūst
agresīvs, traucē darbu stundā.











Ja tiem ir liekais svars, vai tie ir pārlieku tievi;
Kāda ģimenes locekļa dēļ;
Ja tie ir populāri un labi ieredzēti starp skolas
biedriem;
Ja tie daudz mācās, smagi strādā;
Ja tie ir citas reliģijas, ādas krāsas vai kultūras
pārstāvji;
Ja tiem ir kādi mācīšanās traucējumi (lasīšanas,
rakstīšanas grūtības);
Par matu krāsu;
Par aktivitātēm skolā;
Skolēni ar kustību traucējumiem;
Ja tie nēsā brilles vai dzirdes aparātu;
Ja neapmeklē skolu ilgstošas slimošanas dēļ u.c.;

Savādāka uzvedība – trauksmains;

Nav apetītes;

Bezmiegs;

Nenodarbojas vairs ar lietām, kas kādreiz patika
un bija nozīmīgas;

Vieglāk ievainojami;

Nevēlas apmeklēt skolu.




Bieži bērniem par notikušo ir kauns, ka vecāki
būs viņos vīlušies;
Bērni mēdz domāt, ka notiekošais ir viņu pašu
vaina, Ja viņi izskatītos savādāk, tas ar viņiem
nenotiktu;
Baidās, ka būs tikai sliktāk, ja pāri darītājs
uzzinās, ka bērns ir pastāstījis vecākiem;
Domā, ka vecāki vai neviens cits viņiem neticēs.










Dusmīgs;
Bēdīgs;
Vientuļš;
Nomākts;
Sajūta, ka nav draugu;
Domā, kā aizstāvēt sevi;
Jūtas bezspēcīgs apturēt pāri darījumu;
Sajūta, ka neko nevar mainīt;
Bailes iet uz skolu;
Jūtas slikti par sevi.



Sekas var būt ļoti nopietnas un var iedragāt
bērna pašvērtējumu;
Grūtības turpmāk veidot attiecības ar
vienaudžiem;
Smagākos gadījumos šāda huligāniska
izturēšanās var novest pie traģēdijām
(apšaudes, pašnāvības, u.c.);
Meitenes:







Upuri parasti ir bijušās labākās draudzenes, kuras pēkšņi tiek
izstumtas no kopējās sociālās dzīves;
Iepriekš uzticētie noslēpumi tiek izmantoti kā informācija pret
upuri;
Kopējiem draugiem tiek izplatītas baumas un sāpīgas tenkas;
upuris apzināti tiek izstumts, lai neviens ar viņu klasē
negribētu draudzēties;
Pusaudžu vecumā var sūtīt aizvainojošas īsziņas, iekļaujot pat
nāves draudus vai apsaukāt, piedēvējot homoseksuālo
orientāciju;
Meitenes mēdz rīkoties arī ļauni un sākotnējā liktā izturēšanās
ātri var pāraugt fiziskā kautiņā.
Meitenēm raksturīgi, ka tik pēkšņi, cik draudzība izira, tā var
arī ātri atjaunoties.
Zēni:
 Upuri parasti ir klusi un bez vainas;
 Upuriem bieži vien trūkst pašpārliecības, kā rezultātā citi var sākt
viņu apsaukāt;
 Ja zēns ir populārs meiteņu vidū, tas var kļūt par iemeslu tam, ka
pārējie viņu sāk apsaukāt par geju;
 Mazākos zēnus mēdz iespaidot ārpus skolotāju redzesloka,
piemēram, starpbrīžos, rotaļu laukumos, bet vecākie zēni var tikt
ietekmēti pat mācību stundās, ja ir ārpus skolotājas redzes loka;
 Zēni biežāk kļūst par izsmiekla objektu bez īpaša iemesla;
 Zēniem ir raksturīgāk, ka draugi var vienlaicīgi nostāties
varmākas pusē, bet pēc brīža atkal ieņem drauga lomu. Tāpēc ir
grūti saprast, kurā brīdī pie drauga var vērsties pēc palīdzības,
kurā brīdī viņu atkal apsmies;
 Zēni arī retāk meklē palīdzību, jo ir pārliecināti, ka ar visu jātiek
galā pašiem;
 Biežāk starp zēniem dominē fiziska vardarbība.







Pārstāj domāt kā upuris – tu to neesi pelnījis. Mēģini situāciju
ignorēt, dodies tālāk, iztēlojies sevi kā pašpārliecinātu
personību, pat, ja tu tā nejūties. Uzlūko huligānus tā, it kā tu no
tiem nebaidies, pat ja iekšēji baidies;
Varmākas parasti gaida no upura baiļu reakciju. Tāpēc labāk ir
tos ignorēt;
Izmantojiet savus draugus – lai vienmēr kāds ir tuvumā, lai neesi
viens pats draudīgā situācijā;
Neizrādīt dusmas – jo tas ir tas, ko pāridarītājs grib sagaidīt, tā
viņi jūtās vēl spēcīgāki. Trenēties neizrādīt dusmas,
sarūgtinājumu, raudas;
Uzvedies drosmīgi, ej projām, ignorē, neskaties;
Izstāsti pieaugušiem – skolotājai, direktoram, vecākiem, trenerim
vai citur, kur tas notiek;
Runā par to – ar kādu, kam uzticies. Vari iegūt kādu noderīgu
padomu.







Nedod huligānam iespēju sev darīt pāri – ja tev grib atņemt
naudu, neņem to līdzi u skolu, bet ņem pusdienas, utt.
Dažreiz situācijai var palīdzēt tikt pāri draugi vai vecākie brāļi un
māsas, kas var pastāstīt, kā līdzīgā situācijā atrisināja šo
problēmu;
Jāmeklē kāda aktivitāte, pulciņš, kurā ir domubiedri, lai nejustos
vientuļš, būtu stiprs un pasargāts draugu lokā;
Psihologa vai sociālā darbinieka pienākums ir jums palīdzēt,
apturēt šādu uzvedību. Labāk būtu neatbildēt vardarbībai ar
vardarbību. Labāk būtu iet projām, pateikt pieaugušajiem;
Ja tev kāds sistemātiski aizvaino vai savādāk dara pāri, labi ir
pierakstīt katru reizi, kad tas atkal atkārtojās, tas var noderēt
tad, kad šī problēma tiks risināta skolā;
Ja uzbrūkoša uzvedība ir kā sistēma, kas notiek regulāri,
pabrīdini skolotāju lai viņa var pieķert huligānu „pie rokas”;
Lai tu būtu sagatavots situācijās, kad tev kāds vēlas nodarīt pāri,
vari ar sev uzticamiem cilvēkiem uzspēlēt spēli – „Ko tu darītu,
ja...”, lai citā situācijā tu būtu sagatavots un zinātu, kā rīkoties.
Tu ej uz skolu un pēkšņi tev uzbrūk vecāko klašu
skolēni un pieprasa naudu, skrituļdēli, mobilo
telefonu vai ko citu. Vai tu:
1) kausies ar tiem?
2) uzkliegsi un iesi prom?
3) dosi tiem naudu?

Pareizā rīcība: dod viņiem naudu vai kaut ko citu, ja
esi nobijies. Tava drošība ir daudz svarīgāka par
naudu.
Tu esi skolas pagalmā un pēkšņi tevi kāds
pagrūž. Vai tu:




sit stipri pretī?
dod iespēju atvainoties?
apsēdies un sāc raudāt?
Pareizā rīcība: dod personai iespēju. Ja tas
tiešām bija nejauši, tad tev atvainosies.
◦ Vecāku jauniešu banda noķer tevi vienatnē un sāk tevi
sist. Vai tu:
a)
b)
c)
d)

neko nedarīsi un pieņemsi notiekošo?
sitīsi pretī?
uzkliegsi, lai pievērstu uzmanību?
gaidīsi izdevīgu brīdi, lai aizbēgtu?
Pareizā rīcība: tev jāizlemj pašam, bet c) un d)
kopā varētu nostrādāt vislabāk. Būtu grūti
kauties ar veselu bandu un tu vari tikt ļoti stipri
ievainots.
Tu esi skolas tualetē un kāds pusaudzis ienāk, pagrūž
tevi un saka, lai tu to nevienam nesaki, citādi būs
sliktāk. Tu šo cilvēku pazīsti un zini, ka nekad neko
viņam neesi nodarījis. Vai tu:




nogaidi, kad persona aizies un tad pastāstīsi
skolotājai?
atbildēsi ar to pašu?
pieņem notiekošo un nevienam nesaki?
Pareizā rīcība: tu to neesi pelnījis, šis cilvēks ir
rīkojās nepariezi, tev nodarot pāri. Ja tu nevienam
neteiksi, tas atkārtosies arī pret citiem bērniem.
Kāds skolēns tavā klasē vienmēr izsaka rupjus komentārus par tevi, kad
visi to var dzirdēt. Tas tev ļoti skumdina. Vai tu:
a) ignorē komentārus,
b) konfrontē šo skolēnu pasakot viņam, lai „atšujas”?
c) pastāsti to skolotājai?
d) dod šim skolēnam „pa degunu”?

Pareizā rīcība: tu varētu vēlēties iekaustīt šo cilvēku, bet tā tu
vari iekulties nepatikšanās. Vispirms var izmēģināt a) ignorēt komentārus, kas varētu būt grūti, bet iespējams, ka
drīz vien viņam apniks gaidīt, kad tu beidzot izrādīsi kādu
reakciju. To vajadzētu arī pateikt skolotājai, jo nevienam nav
nekādu tiesību izteikt par otru aizvainojošus komentārus. Bet,
ja jūties drosmīgs, vari teikt šim skolēnam, lai viņš liek tevi
mierā.
Tu redzi, ka kādam skolēnam skolā tiek darīts pāri, vai
tu:




ignorēsi to, iesi tālāk, priecādamies, ka tas neesi tu,
kam dara pāri?
apturēsi huligānisko rīcību?
iesi palīgā?
Pareizā rīcība: ignorēt pāri darītāju ir gļēvi un negodīgi
pret upuri. Tu vari mēģināt viņu apturēt, ja tu to vari
izdarīt kādu nesavainojot. Iespējams iesaistot vēl kādu
bērnu palīgā, tas varētu izdoties. Beigu beigās tu vari
pateikt upurim, ka skriesi sameklēt kādu palīgā un
dodies meklēt skolotāju vai kādu pieaugušo.
Tavi draugi pēkšņi sāk tevi ignorēt. Tas tevi sāpina un
tu jūties nelaimīgs. Vai tu:

Pastāsti to saviem vecākiem?

Nedari neko?

Piezvani kādam no draugiem, un pajautā, kāpēc viņi tā dara?

Mēģini atrast jaunus draugus?

Pareizā rīcība: Aprunājies ar saviem vecākiem. Tas var būt tā
vērts, ja viņiem ir kāds labs padoms. Mēģini piekļūt kādam no
draugiem, kurš liekas jaukāks, lai redzētu, vai tu vari kaut ko
mainīt. Vari arī mēģināt meklēt jaunus draugus, jo vecie,
iespējams, nav tā vērti, ja reiz pret tevi izturas tik nejauki
Jauns skolēns uzsāk mācības jūsu klasē gada vidū un
daži klases biedri pret viņu izturas nejauki. Vai tu:

centies būt draudzīgs un uzaicini viņu kopīgi paēst pusdienas kopā
ar taviem draugiem?

Piebiedrojies tiem klasesbiedriem, kuri izturas nejauki?

Ignorē situāciju. Visiem „jauniņajiem” sākumā klājas grūti.
Nepievienojies apsaukātājiem, bet arī nepalīdzi arī jaunajam

Pareizā rīcība: Mēģini iztēloties, cik grūti ir iejusties jaunā vietā un
dari visu, lai palīdzētu jaunajam skolēnam justies gaidītam un
uzaicini viņu piebiedroties tev. Ja redzi, ka kāds viņu aizskar, pastāsi
par to skolotājai.
Tu zini kurš skolēns ir izveidojis viltus e-pastu
un sūta apvainojošus tekstus un draudus kādam
no tavas skolas. Vai tu:

Ignorē situāciju?

Pievienojies?

Pastāsti pieaugušajiem par notiekošo?

Pareizā rīcība: Tā ir ļauna un aizvainojoša
rīcība. Pastāsti par to vecākiem un skolotājai
vai policijai. Ja ir iespēja saglabā pierādījumus.
Kāds pieaugušais izturas pret tevi vardarbīgi.
Vai tu:

Nesaki neko?

Pastāsti to kādam pieaugušajam, kuram uzticies?


Sameklē kādu draugu un pastāsti par to kādam
pieaugušajam kopā?
Pareizā rīcība: Šāda situācija bērnam ir ļoti smaga.
Vislabāk būtu meklēt pieaugušā palīdzību.
Tavi skolas biedri izsakās slikti par citas rases
pārstāvjiem un izsakās slikti par homoseksuāliem
cilvēkiem. Vai tu:




ignorē to un neiesaisties?
Iesaisties notiekošajā un palīdzi skolotājiem un citiem
skolēniem apturēt šādu komentāru izteikšanu?
Uzbrūc tiem skolēniem, kuri izsaka negatīvus
komentārus par citādo?
Pareizā rīcība: Šādi komentāri ir kļūdaini un
aizvainojoši. Labāk ir pievienoties tiem cilvēkiem, kuri
dara visu, lai apturētu un mazinātu jebkāda veida
vardarbību skolā.
Kāds huligāns ir iebiedējis tavu mazo brālīti. Viņš
neļauj tev pastāstīt par to vecākiem. Vai tu:

Saki viņam, ka pašam jātiek ar to galā?

Stājies pretī huligānam?

Pastāsti par to vecākiem?

Pareizā rīcība: Tavs brālītis pats ar to nevar tikt galā, jo viņš
to ir pastāstījis tev. Ja tu mēģināsi nostāties pret huligānu
viens pats, var gadīties, ka viņš var sākt uzbrukt tev kopā ar
saviem draugiem. Aprunājies ar brāli un pārliecinies, ka viņš
tomēr vēlas pastāstīt to vecākiem, jo viņiem tas ir jāzina, lai
varētu palīdzēt.




Cilvēka dusmas un agresiju bieži izsauc kāds,
kam ir atšķirīgs, varbūt pat muļķīgs viedoklis;
Svarīgi prast situāciju nenovest līdz strīdam,
kas var izsaukt agresīvu uzvedību.
Konstruktīva saskarsme nozīmē to, ka cilvēks
ieklausās otra teiktajā, pat, ja viņa viedoklis ir
pretējs.
3 cilvēka uzvedības modeļi ir: pazemīga
uzvedība, agresīva uzvedība, līdzsvarota
uzvedība.





Pazemīga, pakļāvīga, pasīva uzvedība liecina, ka
cilvēks mēģina nereaģēt, slēpt emocijas, noniecina
savu viedokli un izjūtas.
Koncentrējas uz sevis žēlošanu un jau priekšlaicīgi
ir nolēmis sevi zaudētāja pozīcijai.
Viegli izmantojams cilvēks.
Viņa viedoklis un vēlmes netiek ņemtas vērā, jo
viņš tās nekad nepauž vai arī klusībā kaut ko
nomurmina pie sevis.
Pazemīgo bieži vien ignorē.





Agresīva, uzbrūkoša un draudoša uzvedība liecina,
ka cilvēks pilnībā pauž emocijas izceļot sevi un
pazemojot citus;
Cilvēks, kas uzvedas agresīvi, cenšas uzbrukt
citiem;
Cenšas panākt sev vēlamo rezultātu vardarbīgā
veidā, citus pazemojot vai iebiedējot;
Cilvēkam vienalga, kā jūtas citi;
Uzvedas agresīvi, cenšas īstenot savu gribu un
izvēli, citos nemaz neieklausoties.





Cilvēks, kas rīkojas līdzsvaroti un mērķtiecīgi, pauž
savas emocijas atklāti un godīgi, vienlaikus
nepazemojot citus.
Ieklausās citu viedoklī un nepieciešamības
gadījumā savu viedokli var mainīt.
Lietišķs, mērķtiecīgs un konstruktīvs: viņš meklē
risinājumu iespējas un izvērtē to sekas sev un
citiem.
Izturas pret sevi un citiem godprātīgi un spēj
pieņemt kompromisus.
Apmierināts, paļaujas uz sevi un ņem vērā savas
vēlmes, mērķus un principus.


Sev nepatīkamos brīžos pareizi ir paskaidrot, kas
konkrēti nepatīk, aizvaino vai sāpina, nevis ļaut
dusmām vaļu. Arī šis varētu būt labs situācijas
risinājums.
Ja iesaistītās puses nevar atrast saprātīgu
risinājumu, labāk ir meklēt pieaugušā palīdzību.



Var „pāri darītājam” pateikt, kāds ir labākais
situācijas risinājums, piemēram: „Tu man esi
parādā atvainošanos par to, ka nokavēji kino.”
Svarīgi konflikta situācijā savaldīties un dot otram
iespēju paskaidrot savu rīcību.
Svarīgi ir arī runāt par konkrēto situāciju, nevis
pieminēt visas vecās strīdu situācijas.



Jāiemācās noteikt PAZĪMES, kas liecina, ka tūlīt sāksies dusmu
lēkme, un izstrādāt paņēmienus dusmu novēršanai. Viens no
paņēmieniem – izskaitīt līdz desmit.
Var doties projām no situācijas vai cilvēka, kas sadusmoja. Tā
nav gļēva „bēgšana”, bet gan labākais veids, kā pasargāt sevi
un citus no kautiņa vai apsaukāšanās.
Ja nav iespējams doties prom, bet situācija jārisina, tad var
mēģināt NOSAUKT SAVU DUSMU IEMESLU, piemēram: „es
sadusmojos, jo tu man uzkāpi uz kājas.” Pēc situācijas
noskaidrošanas varētu izrādīties, ka tas bija netīšām un
tādējādi nebūtu iemesla dusmoties.