Transcript 9.1 - Sabiedriskā dzīve un sadzīve modernisma laikmetā Laiks, iezīmes Urbanizācija Sociālā spriedze Tehnoloģiju modernizācija Masu kultūra Patērētājkultūra Kino Mode Art deco Auto Ēnas puses Sievietes loma Bērnu literatūra Izglītība Bērnu organizācijas Ekonomiskais uzplaukums Starpvalstu sakari Militārisma tendences 1.Pasaules karš Modernisms.

9.1 - Sabiedriskā dzīve un sadzīve
modernisma laikmetā
Laiks, iezīmes
Urbanizācija
Sociālā spriedze
Tehnoloģiju modernizācija
Masu kultūra
Patērētājkultūra
Kino
Mode
Art deco
Auto
Ēnas puses
Sievietes loma
Bērnu literatūra
Izglītība
Bērnu organizācijas
Ekonomiskais uzplaukums
Starpvalstu sakari
Militārisma tendences
1.Pasaules karš
Modernisms nav tas, kas ir modē, tam ir stabilākas vērtības: novecojot
tas nekļūst par vecmodīgu, bet gan par klasisku, no kā var ņemt piemēru,
mācīties.
1850.
60.
70.
80.
90.
1900.
10.
20.
30.
40.
50.
60.
70.
80.
90.
2000.
Laiks
Attiecas uz laiku no 19.gs. beigām līdz 20.gs. 60.gadiem
•
Iezīmes
• Mainās dzīves stils, vērtības orientācijas.
• Nav nekā cieši noteikta, nemainīga, mūžīga. Viss ir plūstošs, mainīgs, pakļauts
interpretācijām.
• Tiek atzītas tiesības blakus pastāvēt dažādiem, pat pretējiem viedokļiem, valda
plurālisms. Pasaule šķiet “atvērta”.
• Masveida tehnoloģiskās inovācijas, zinātniskie atklājumi, kas satricināja klasiskos
priekšstatus.
• Masu mediju un izklaides industrijas aizsākums.
• Eksperimenti literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā un arhitektūrā.
• Saistās ar nākotnes projekciju, ir futūristisks, jo noliedz pagātnes kultūru, pievēršas
nākotnes cildināšanai un idealizācijai, poetizēja urbānismu, tehniku
Urbanizācija
Londona 20.gs. sākumā
Pilsētu izaugsme
• Pilsētnieki izstrādāja laikmetīgākās zinātnes teorijas un nāca klajā ar pārsteidzošiem
atklājumiem, kas būtiski mainīja ierasto dzīvi.
• Lielpilsētās tapa jaunās tehnoloģijas.
• Pilsētas kļuva par mākslas centriem, tur dibinājās avangarda mākslinieku pulciņi.
• Lielpilsētas noteica toni modes pasaulē.
• Tur dzima jauni izklaides veidi.
Ņujorkas ielās
1913.g. Ņujorkas 5. avēnija
Pilsēta līdzinājās gigantiskam skudru pūznim, kur par atsevišķu
indivīdu neviens nelikās ne zinis. Bijušais laucinieks pilsētā bieži vien jutās svešs
un pamests.
Sociālā spriedze
1916. “Ķieģeļu ražotne."
1908. g. Kokvilnas ražošana. Kāds no zēniem
stāsta, ka viņš sācis še darbu kopš septiņu gadu vecuma.
Jāstrādā arī pa naktīm 12 stundas pēc kārtas. Nekāds
pārtraukums ēšanai nav paredzēts.
Daudzos lieluzņēmumos darba apstākļi bija ļoti smagi: gara darba diena,
nesamērīgi maz; alga, daudz nelaimes gadījumu utt. Pat tur, ku ražošana bija organizēta
daudzmaz civilizēti, cilvēks tika uzskatīts par visai mazsvarīgu faktoru - par iekārtu
apkalpes mehānismu.
Tehnoloģiju modernizācija
Auduma apdrukas mašīnas
Monreālā 20.gs. sākums
ASV gadsimtu mijā tika izgudrots
konveijers, kas jaušami paaugstināja darba
ražīgumu. Forda auto rūpnīcā viena auto
samontēšana senāko 14 stundu vietā saruka
līdz 1,5 st.
“Kodak” markas
fotokamera 1912.g.
Lavegasas neona ugunis
Masu patēriņa ēras aizsākums
Sākās masu patēriņa ēra, kas visvairāk sevi lika
manīt tobrīd bagātākajā un visstraujāk augošajā zemē Amerikas Savienotajās Valstīs. Neona reklāmu pilnās
ielas, lētie hamburgeri, tējas maisiņi, par salīdzinoši
nelielu naudu nopērkami fotoaparāti - šie un citi
jaunievedumi pamazām pārvērta liepilsētnieku ikdienu.
15 centu hamburgeri
Patērētājkultūras aizsākumi
Daudzos mājokļos parādījās
radiouztvērējs un gramofons (plašu
atskaņošanai). Strauji paplašinājās telefona
tīkls (1922. gada britu telefona grāmatā
reģistrēti jau vairāk nekā miljons abonentu).
Vašingtona ap 1920.g. Drogu (narkotiku)
tirgotava
Pludmales tērpu parāde Kalifornijā 1920.g.
Izklaide
Daudzi
pilsētnieki
atļāvās doties ceļojumā ar
vilcienu vai tvaikoni, brīvdienās
un
atvaļinājumā
atpūsties
jūrmalā, nodarboties ar sportu,
vizināties automobilī.
Kino
Kinoafiša
Kino ēras aizsākumi 20.gs. sākumā
Kino bija pati lētākā un masveidīgākā izklaide.
Jau 1912.g. Amerikas kinozāles ik dienas apmeklēja pieci
miljoni cilvēku.
Ap to pašu laiku Holivudā nodibinājās vērienīgs
kinematogrāfijas centrs, kas drīz vien kļuva par pasaules kino
biznesa galvaspilsētu. Klasiskie masu kinomākslas žanri
(detektīvs, vesterns, mīlas melodrāma, komēdija) tapa
Holivudā.
Komēdiju žanrā īpaša vieta pieder Čārlija Čaplina filmām. Viņš
radīja vecmodīga, komiska un reizē apburoša klaidoņa tēlu.
Mode modernisma laikmetā
1900.g.
1910.g.
1920.g.
1930.g.
1940.g.
1950.g.
Art deco
Art deco interjers
Art deco arhitektūrā
Art deco modes
pasaulē
Art deco mēbeļu dizainā
Art deco
glezniecībā
Art deco auto dizainā
Stila pirmie iedīgļi parādījās Parīzē ap 1910. gadu, bet līdz 1935. gadam tas jau bija pasaulē
pārņēmis to cilvēku prātus, kuri mīl greznību, izsmalcinātību un tiecas apliecināt īpašu statusu. Šo stilu
raksturo biežāk izcelta forma, krāsa u dizains, nevis rotājošs ornaments. Priekšroka tiek dota
abstraktiem, stilizētiem, nevis naturālistiskiem motīviem. Tiek izmantotas spilgtas pamatkrāsas.
1914.g.
Auto
Sevišķi lepojās tie, kas varēja
iegādāties personisko automobili. Īpaši daudz
automašīnu ražoja ASV (1925. gadā
automobilis piederēja katram sestajam
amerikānim).
1949.g.
1923.g.
Urbanizācijas ēnas
puses
11 A.M. Monday, May 9th, 1910. Newsies at
Skeeter’s Branch, Jefferson near Franklin, St. Louis.
John Tidwell, doffer in Avondale Mills.
Birmingham, Alabama. November 1910
Pilsētās plauka un zēla noziedzība un prostitūcija, kas veicināja arī kristietības
lomas mazināšanās. Eiropas lielpilsētu iedzīvotāji pret reliģiju kļuva aizvien vienaldzīgāki.
Sievietes loma sabiedrībā
Sevišķi kaismīgi par sieviešu
tiesībām cīnījās angļu
sufražistes (vienlīdzīgu
vēlēšanu tiesību aizstāves).
Sieviete gribēja būt kas
vairāk nekā tikai
mājsaimniece.
Sieviete – zinātniece.
Vašingtona, 1923.g.
XX gs. pirmajos pārdesmit gados daudzās Rietumu valstīs
sievietes izcīnīja tiesības piedalīties vēlēšanās, studēt universitātē,
veikt zinātniskus pētījumus, kā arī darboties tradicionāli vīriešiem
atvēlētās jomās, piemēram, jurisprudencē un ķirurģijā. Būtiski
palielinājās sieviešu loma visos sabiedriski politiskajos procesos.
Izglītība
Pieaugušajiem
tika dibinātas
tautas
universitātes,
sporta un
mākslas pulciņi.
Kora dziedāšanas grupa
Teju visās attīstītajās valstīs XX gs.
pirmajos pārdesmit gados tika ieviesta vispārēja
bezmaksas sākumizglītība. Sabiedrībā jaušami
pieauga interese par pedagoģiju. Vairākās valstīs
parādījās eksperimentālas skolas, ko dibināja
pedagogi reformisti, kuri tradicionālo izglītības
sistēmu kritizēja kā novecojušu un
nedemokrātisku.
Bērnu organizācijas
Zēnu klubs Bostonā
1909.g.
Skautu grupa 1914.g.
Skauti
1907.
gadā
Anglijā
nodibinājās pirmā masu
organizācija
bērniem
skautu kustība, kas drīz vien
aptvēra arī citas valstis.
Skautu grupa 1913.g.
Bērnu literatūra
Zviedru rakstniece Selma
Lāgerlēva
"Nilsa Holgersona
brīnumainais
ceļojums"
Sākās jauns posms bērnu literatūras vēsturē. Zviedru rakstniece Selma
Lāgerlēva bija pirmā sieviete, kas saņēma Nobela prēmiju literatūrā; viņas grāmata
"Nilsa Holgersona brīnumainais ceļojums" vēl šodien atrodas bērnu literatūras zelta
fondā.
Starpvalstu kultūras
sakari
Fokstrots un tango
Eiropu iekaroja jaunas dejas - argentīniešu tango un
amerikāņu fokstrots.
XX gs. sākumā palielinājās interese par cittautu kultūru. ASV ija aplūkojamas Eiropas
laikmetīgās mākslas izstādes, Amerikas labākos simfoniskos orķestrus vadīja no Eiropas
ielūgti pasaulslaveni diriģenti, operteātros uzstājās Vecās Pasaules zvaigznes.
Sports
Pjēra de Kubertēns
Starts 100 metru skrējienam 1. olimpiskajās spēlēs
Sportā ļoti nozīmīgs notikums bija
starptautisko olimpisko spēļu nodibināšana (pēc
franču barona Pjēra de Kubertēna iniciatīvas).
Par olimpiskās kustības emblēmu kļuva pieci
savīti dažādu krāsu apļi, kas simbolizēja piecu
kontinentu tautu vienotību (pirmā jaunlaiku
olimpiāde notika 1896. gadā Atēnās).
Pirmo olimpisko spēļu stadions
Nobela prēmija
Alfrēds Nobels (1833-1896)
Marija Kirī 1911.g.
ar saņemto apbalvojumu
Vēl viena internacionālisma izpausme bija starptautiskās Nobela prēmijas
nodibināšana (pirmoreiz prēmija tika piešķirta 1901. gadā). Zviedru rūpnieks un dinamīta
izgudrotājs Alfrēds Nobels testamentā norādīja, ka peļņa, ko dod viņa apjomīgais īpašums, ik
gadu ir sadalāma prēmijās, kuras piešķiramas par izciliem sasniegumiem dabaszinātnēs,
literatūrā un par miera veicināšanu pasaulē. Prēmijas bija piešķiramas neatkarīgi no
pretendentu tautības un reliģiskās piederības. Vēl šodien Nobela prēmija tiek uzskatīta par
prestižāko godalgu gan zinātnē, gan literatūrā.
Militārisma tendences
"Futūrisma
manifestā" (1909) F.
Marinēti rakstīja:
Lai dzīvo karš - tikai
tas var attīrīt pasauli! Lai
dzīvo bruņošanās,
mīlestība uz Dzimteni,
anarhisma graujošais
spēks, itin visa
iznīcināšanas augstie
ideāli!
Modē nāca militāras uniformas, virsnieks jebkura mēroga saietā bija goda
viesis. Nīčes pārcilvēka ideja transformējās alkās pēc militāra pārākuma,
nacionālpatriotiskie lozungi pārtapa pret ārzemniekiem vērstos militāros uzsaukumos.
1.Pasaules karš
Karavīri ierakumos
Sākoties 1.pasaules karam,
romantika bija bez pēdām pagaisuši. Šajā
karā visvairāk bija nepieciešama pacietība
un izturība, lai kareivji, mēnešiem ilgi
sēžot dubļainajos ierakumos, spētu
saglabāt spēkus, par spīti apšaudei, badam
un aukstumam.
1.Pasaules kara ietekme
Kara iznīcinošo jaudu lielā mērā noteica
fakts, ka lietā tika likta jaunākā militārā tehnoloģija:
tālšāvēji lielgabali, tanki, zemūdenes, kaujas
dirižabļi, smagie aviācijas bumbvedēji u. c. Cilvēce
pirmo reizi guva tik pārliecinošus pierādījumus tam,
cik nehumāni ir iespējams izmantot tehnikas
sasniegumus.
Pirmais pasaules karš sagrāva ticību un cerību labākai nākotnei. Bezjēdzīgais
slaktiņš, kas prasīja miljoniem dzīvību, viesa pamatotas šaubas par to, vai
pasaules un arī cilvēka eksistencei vispār ir rodama kāda jēga.
Ekonomiskais
uzplaukums
1933. A view across New York's
Central Park Lake framed by the
Sherry-Netherland and Plaza hotels.
December 1941. "Lower Manhattan seen from the
S.S. Coamo leaving New York."
Rietumu ekonomika izrādījās pietiekami spēcīga. Tā spēja pārvarēt pēckara laika
grūtības un lielo depresiju. Pilsētas ne vien pletās plašumā, bet arī sāka tiekties augšup 1929. gadā ASV jau bija 377 debesskrāpji (vairāk nekā 20 stāvus augstas ēkas).
Piena separators lauku saimniecībā.
1936.g.
Veļas mazgājamā mašīna. 1920.g.
Vislielākās pārmaiņas sadzīvē ieviesa masu produkcijas ražošanas tehnoloģiju
attīstība. Sākās dažādu, vēl gadsimta sākumā izgudrotu mašīnu un iekārtu - elektrisko
plītiņu, putekļu sūcēju, veļas mazgājamo mašīnu, ledusskapju, elektrisko gludekļu utt. sērijveida ražošana. Līdz ar to produkcijas cena pazeminājās, un šīs preces kļuva pieejamas
plašām iedzīvotāju masām. Sadzīves lika atviegloja sievietes mājas soli, un mājas darbi
tagad aizņēma mazāk nekā senāk.
Atšķirības dzīves
līmenī
1950. g. Kokteiļu stunda Spenseru rezidencē
Santa – Monikā. Note the mirror-view
television sunken into the table.
1952. g. Ilinoisa. Ģimeniska
gatavošanās Ziemassvētkiem
Secinājums
Modernisma idejas var attīstīties tikai atvērtās sabiedrībās, kas garantē
pārmaiņu iespējamību, uzskatu daudzveidību. Tas, kā cilvēki izprot lietas un notikumus,
parādās interpretācijās, taču pasaules izpratnē nav un nebūs vienīgās pareizās
interpretācijas, vispareizākā viedokļa, jo nevienam netiek dota absolūta priekšroka.
Modernisms nav tas, kas ir modē, tam ir stabilākas vērtības: novecojot tas
nekļūst par vecmodīgu, bet gan par klasisku, no kā var ņemt piemēru, mācīties.
9.1 - Sabiedriskā dzīve un sadzīve
modernisma laikmetā
Prezentācijai izmantotie avoti:
Rubenis, A. 20. gadsimta kultūra Eiropā, - Rīga: Zvaigzne ABC, 2004
Jermolajeva, J., Jermolajevs V., Mūrnieks, A., Kultūra 20. gs., - Rīga: RAKA, 2002
Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998
Vīts Dž. E., Postmodernie laiki, - Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 1999
http://lv.wikipedia.org/wiki
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/
Un citi internetā pieejamie materiāli
• Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda
finansiālu atbalstu.
• Par materiāla saturu atbild L.Zitāne