Transcript 2.7. Senebreju kultūra I. Ievadjautājumi Senebreju kultūras simboli Ievads Kultūras nozīmība Jēdzieni II. Pazīstamākie Vecā Derības sižeti Pasaules rad. Cilvēka rad.

2.7. Senebreju kultūra
I. Ievadjautājumi
Senebreju kultūras simboli
Ievads
Kultūras nozīmība
Jēdzieni
II. Pazīstamākie Vecā Derības sižeti
Pasaules rad.
Cilvēka rad. un grēkā krišana
Kultūras hronol.
Ābrahams
Jēkabs un Ēzavs
Sodoma un Gomora
Jāzepa stāsts
Zelta teļš
10 baušļi
Zālamans
Jona
Kains un Ābels
Mozus
Ābrahama upuris
Sarkanās jūras pāriešana
Derību šķirsts Jeruzālemes ieņemš.
Trimda
Stāsts par Judīti
Grēku plūdi
Dāvids un Goliāts
Baltazara dzīres
Raudu mūris
III. Reliģisko uzskatu būtība
Svētie Raksti
Vienīgā Dieva raksturojums
Paražas un reliģiskie rituāli
Cilvēka vieta un sūtība pasaulē
Jūdaisms Latvijā
I. Ievadjautājumi
Ievads
Senebreju kultūras simboli
Kultūras nozīmība
Jēdzieni
Ko šie attēli tev liecina par senebreju kultūru?
40.0003000
2000
1000
500
1
500
1000
1500
1600
1800
2000
Ievadjautājumi
Senebreji
viena
no
senajām Tuvo Austrumu tautām, kas
pēc gariem pārceļojuma gadiem
2.gt.p.m.ē. apmetās uz dzīvi Auglīgā
pusloka daļā Vidusjūras austrumu
piekrastē, Nāves jūras un Jordānas
upes baseinā - zemēs, ko senatnē
sauca par Kanaānu, un veidoja tur
savu kultūru, līdz mūsu ēras 70.g. to
sagrāva romiešu iekarotāji.
Senebreju kultūras simboli
Dāvida
zvaigzne ir viens no
jūdaisma simboliem.
Kaut radusies senatnē,
par jūdaisma simbolu
kļuvusi 17.gs.
Zvaigznes 12 malas
simbolizē 12 Izraēla
ciltis. Tās apvienoja
valdnieks Dāvids.
Mūsdienās zvaigzne ir
Izraēlas karoga
galvenais simbols.
Jūdu Bībele
tiek saukta par Tanakh
un tā sastāv no 24
grāmatām - Piecas
Mozus grāmatas
(Tora) kā arī praviešu
grāmatas un citus
svētos rakstus.
Menora –
rituālais septiņžuburu
svečturis, “Mūžīgās
gaismas” simbols.
Viens no senākajiem
jūdaisma simboliem.
Visbiežāk attēls
sastopamsuz seniem
kapu pieminekļiem. 7
žuburi - nedēļas
septiņas dienas.
Kultūras nozīmība pasaules kultūras kontekstā
Nepārvērtējama ir senebreju ietekme uz pasaules kultūras procesiem. Tā ir saistīta
ar senebreju garīgo dzīvi, monoteistiskās reliģijas izveidošanu un Svētajiem
Rakstiem.
Pirmās monoteistiskās reliģijas izveidotāji
Svēto Rakstu (kristiešu Vecās Derības) radītāji
Jūdaisms - ebreju reliģija kā tautu vienojošais faktors gan senlaikos Kanaānas
zemē, gan pēc otrreizējās izraidīšanas no Apsolītās zemes, gan mūsdienās, kad
joprojām daudzas ebreju kopienas izkaisīti dzīvo diasporā (ārpus Izraēlas).
No jūdaisma radušās tādas lielas un ietekmīgas pasaules nozīmes reliģijas kā
kristietība un islams.
Vecajā Derībā ietilpinātie vēsturiskie un literārie sižeti kalpojuši dažādu laikmetu
māksliniekiem par ierosmes avotu.
Nozīmīgākie jēdzieni
Vai vari skaidrot šos
jēdzienus?
Apsolītā zeme
Diaspora
Apsolītā zeme - Kānaāna jeb Palestīna, uz kurieni devās
Ābrams ar savu sievu un brāļa dēlu Latu, kad Dievs bija viņam
sacījis: "Izej no savas zemes, no savas cilts un no savām tēva
mājām uz zemi, kuru Es tev rādīšu" (1.Mozus 12 : 1).
Diaspora - dzīvot diasporā, šis termins apzīmē ebrejus, kuri
nedzīvo savā dzimtajā zemē Izraēlā, bet gan ārpus tās, svešumā.
Eksods
Eksods - (gr. exodus, iziešana), 2.Mozus grāmatas nosaukums,
kur aprakstīta izraēliešu iziešana no Ēģiptes. Tradicionāli
eksods ildzis četrdesmit gadus, ko izraēlieši pavadījuši tuksnesī.
Jūdaisms
Jūdaisms - senebreju reliģija, kuras svētie raksti ir Vecā Derība
un vienīgais Dievs - Jahve. Jūdaisms ir kristietības pamatā.
Monoteisms
Pravietis
Tora
Monoteisms - (gr. theos, dievs), viendievība, ticība vienam
vienīgam personīgam Dievam. Ir četras monoteiskās reliģijas:
Jahves reliģija jeb jūdaisms, kristietība, islams un mazdaisms.
Pravietis - (no gr. prophetes), ar sevišķām spējām apveltīts
cilvēks, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
Tora - (ebr. likums), piecas Mozus grāmatas Vecajā Derībā, arī
Pentateihs.
Pasaules radīšana
Cilvēka radīšana un grēkā krišana radīšana
Kains un Ābels
Grēku plūdi
Kult. hronoloģija
II. Senebreju vēstures
atklāsme caur
pazīstamākajiem
Vecās Derības
sižetiem
Ābrahams – senebreju ciltstēvs
Sodomas un Gomoras iznīcināšana
Ābrahama upuris
Jēkabs un Ēzavs
Dzimtas koks
Jāzepa stāsts
Exodus Mozus vadībā (14./13.gs.p.m.ē.)
Mozus
Sarkanās jūras pāriešana
Zelta teļš
10 baušļi
Derību šķirsts
Jeruzālemes ieņemšana
Pravietis Jona
Zālamana gudrība
Dāvids un Goliāts
Trimda
Stāsts par Judīti
Baltazara dzīres
Raudu mūris mūsdienās
Divi senebreju kultūras periodi
Mītiskais periods
Vēsturiskais periods
No 17.gs. p.m.ē.
 Pasaules radīšana
•(Ābrahams- senebreju ciltstēvs (17.gs.p.m.ē)
 Cilvēka radīšana un grēkā
krišana
Sodomas un Gomoras iznīcināšana
 Kains un Ābels
Stāsts par Jāzepu un viņa brāļiem
 Grēku plūdi
 Exsodus Mozus vadībā (14./13.gs. p.m.ē.)
Ābrahama upuris par Īzaku)
10 Dieva baušļi
 Stāsts par Dāvidu un Goliātu 10.gs. p.m.ē.)
Zālamana gudrība
 Baltazara dzīres
 Stāsts par Judīti
Pasaules
radīšana
Mikelandželo.
Pasaules radīšana
Viss esošais izriet no Dieva vienpersoniskas gribas. Dievs – visa sākums un beigas.
1.Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. 2 Bet zeme bija neiztaisīta un
tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. 3 Un
Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa. 4 Un Dievs redzēja gaismu labu
esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. 5 Un Dievs nosauca gaismu: diena, - un
tumsu nosauca: nakts.
9 Tad Dievs sacīja: "Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem
debesīm, ka sausums taptu redzams." Un tā tapa. 10 Un Dievs
nosauca sausumu: zeme, - bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras.
Un Dievs redzēja to labu esam.
11 Tad Dievs sacīja: "Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un
augļu kokus, kas augļus nes
16 Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai
valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes
radīja. 17 Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār
zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas.
20 Tad Dievs sacīja: "Lai ūdeņos mudžēt mudž dzīvu radījumu
pulki, un putni lai lido pār zemi, pār debess velvi." 21 Un Dievs
radīja lielus jūras zvērus un visus dzīvus radījumus, kas rāpo
un pulkiem mudž ūdeņos, pēc to kārtas un ikvienu spārnainu
putnu pēc savas kārtas.
24 Tad Dievs sacīja: "Lai zeme izdod dzīvus radījumus pēc viņu
kārtas, lopus, rāpuļus un zemes zvērus pēc viņu kārtas." Un
tā tapa. Un Dievs redzēja to labu esam.
Cilvēka radīšana
Mikelandželo. Ādama radīšana
V. Bleiks. Ievas radīšana
26 Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai
valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem
rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū." 27 Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla
Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. 28 Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem:
"Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un
putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi."
Grēkā krišana
Bet čūska bija
visviltīgākā no visiem lauku
zvēriem, ko Dievs Tas Kungs
bija radījis. Tā teica sievai:
"Vai tad tiešām Dievs ir
teicis: neēdiet ne no viena
koka dārzā?“
Sieva teica čūskai:
"Mēs ēdam no koku augļiem
dārzā, bet par tā koka
augļiem, kas ir dārza vidū,
Dievs teicis: no tā jums
nebūs ēst, nedz to aiztikt,
citādi jūs mirsit.”
Mikelandželo. Fragments no Siksta kapellas griestu gleznojuma
Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no
tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu." Un viņa
ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram.
Grēkā krišana
Tad viņu abu acis tapa
atvērtas, un viņi atzina, ka viņi
bija kaili, un viņi savija vīģes
lapas un taisīja sev gurnu
apsējus. [..] Un Dievs Tas Kungs
sauca cilvēku, sacīdams: "Kur tu
esi?“ [..] Sievai Viņš sacīja: “Es
vairošu tavas sāpes un tavu
radību mokas - sāpēs tev būs
bērnus dzemdēt; un vīram būs
valdīt pār tevi."
Un cilvēkam Viņš sacīja: "Tā kā
tu esi klausījis savas sievas balsij
un esi ēdis no šī koka, [..] tev,
smagi strādājot, būs maizi ēst
visas sava mūža dienas. [..]
Sava vaiga sviedros tev būs
maizi ēst, līdz kamēr tu atkal
atgriezies pie zemes, jo no tās tu
esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie
pīšļiem tev atkal būs atgriezties.”
Izdzīšana no
paradīzes
Tā Dievs Tas
Kungs izraidīja viņu no
Ēdenes dārza, lai viņš
apstrādātu zemi, no
kuras viņš tika ņemts.
Un Viņš izdzina
cilvēku ārā; un Viņš
nolika uz austrumiem
no Ēdenes dārza
ķerubus un abpus
liesmojošu zobenu, lai
sargātu ceļu uz
dzīvības koku.
Mikelandželo. Fragments no Siksta kapellas griestu gleznojuma
Kains un Ābels
Tad cilvēks atzina Ievu, savu
sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja
Kainu, un vēl viņa dzemdēja tā brāli
Ābelu. Un Ābels kļuva avju gans, bet
Kains kļuva zemes kopējs.
Pēc kāda laika Kains nesa no
zemes augļiem upuri Tam Kungam,
un arī Ābels nesa upuri. Un Tas Kungs
uzlūkoja Ābelu un viņa upuri, bet Kainu
un viņa upuri Dievs neuzlūkoja. Tad
Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs
raudzījās nikni.
Un notika, kad viņi abi bija
tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli
Ābelu un viņu nokāva.
Un Dievs sacīja uz Kainu:
"Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc
uz Mani no zemes. Tādēļ tu būsi
nolādēts zemes virsū. Ikvienam, kas
Kainu nokauj, tiks septiņkārt
atriebts." Un Dievs pielika Kainam
zīmi, lai tas, kas viņu sastaptu, to
nenokautu.
Noasa stāsts
Noass būvē plostu
Un skatīja Dievs to zemi,
un tā bija samaitāta . Un Dievs
sacīja: "Es iznīcināšu no zemes
virsus cilvēkus līdz ar lopiem un
rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man
ir žēl, ka Es tos esmu radījis."
Bet Noa atrada labvēlību
Dieva acīs. Un Dievs teica: “Taisi
sev šķirstu ar nodalījumiem, un no
iekšpuses un no ārpuses tev to būs
iztriept ar darvu. Jo redzi, Es likšu
nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas
iznīcinās visu radību zem debesīm .
Bet ar tevi Es celšu derību. Tu iesi
šķirstā, tu, tavi dēli, tava sieva un
tavu dēlu sievas līdz ar tevi.
Bet tev būs ņemt līdzi
šķirstā no visa, kas dzīvo, no
ikvienas radības divus, no visiem, lai
tie līdz ar tevi paliktu dzīvi.
Un lietus lija pār zemi
četrdesmit dienas un četrdesmit
naktis. Un ūdeņi pieņēmās
spēkā, tā ka tie apsedza visus
kalnus, kas bija zem debesīm.
Viss, kam bija dzīvības dvaša,
kas dzīvoja sausumā,
nobeidzās. [..] Un ūdeņi sāka
kristies pēc simts piecdesmit
dienām, šurpu turpu
noskriedami.Un šķirsts septītā
mēneša septiņpadsmitajā
dienā nolaidās uz Ararata
kalniem. [..] Un Noass gaidīja
vēl septiņas dienas un pēc tam
atkal izlaida balodi no šķirsta.
Tad balodis atgriezās tā ap
vakara laiku, un redzi, noplūkta
olīvas lapa bija viņa knābī, un
Noass tūdaļ noprata, ka ūdeņi
zemes virsū bija noskrējuši.
Noa sāka kopt zemi un iestādīja vīna dārzu. Un Noa dzēra vīnu, un viņš piedzērās un gulēja
kails savā teltī. Kad Hams, Kānaāna tēvs, redzēja sava tēva kailumu, viņš to pateica saviem
divi brāļiem. Tad Šems un Jafets paņēma tēva virsvalku, un abi uzlika to uz saviem pleciem
un atmuguriski iegāja un apsedza sava tēva kailumu, savas sejas nogriezdami, tā ka tie sava
tēva kailumu neredzēja. Kad Noa pamodās no sava skurbuma, tad viņš dabūja zināt, ko viņa
jaunākais dēls tam bija nodarījis. Un viņš sacīja: "Lai Kānaāns ir nolādēts; viņš lai kļūst par
vergu savu brāļu vergiem.”
Senebreju kultūras hronoloģija
Gs.p.m.ē.
17.
14. 13.
Ābrahama
izraudzīšana
10.
Senebreju
valsts
dibināšana.
Dāvids
Zālamana
valdniecības
laiks. Tempļa
būvniecība
Exodus
Mozus
vadībā
Valsts
sašķelšanās
8.
6.
1.(Asīrijas) un
2.(Babilonijas)
trimda
0.
1.
Romieši
sagrauj
Jeruzālemi
Senebreju ciltstēvs - Ābrahams no Ūras
Senebreju ciltstēvs Abraāms 2.gt. p.m.ē. sākumā valdnieka Hamurapi laikā
dzīvojis Ūras pilsētā. Kad Mēness dieva Sina kults tiek nomainīts ar Marduka kultu, šī
ģimene izlemj pārcelties uz tālo Hāranas pilsētu. Šeit Abraāms ieguvis ticību iepriekš
nepazīstamam, vārdā nenosauktam Dievam. Tas izsauca apkārtējo cilvēku neizpratni,
nosodījumu un nicinājumu. Tādēļ kopā ar saviem atbalstītājiem viņš nolēma doties uz vairāk
kā tūkstoš kilometru tālo Kanaānu, kuru tirgotāji bija izdaudzinājuši kā reti apdzīvotu, bet
auglīgu un lopkopībai noderīgu zemi.
Sodomas un Gomoras bojāeja
Sodoma un Gomora bija
divas pilsētas, kurās valdīja šausmīga
izvirtība un perversitātes. Dievs tādēļ
bija nolēmis tās iznīcināt un pavēstīja
par to Ābrahamam. Tas vēlējās
noskaidrot, vai patiešām bezdievīgo
dēļ tiks sodīti arī taisnīgie.Un Dievs
atbildot skaidri apstiprināja, ka
mūžības priekšā taisnīgi cilvēki
patiešām ir neparasti vērtīgi un ka viņu
lielums nav salīdzināms ar bezdievīgo
niecību.
Izrādījās, ka pilsētā atrodams
viens vienīgs cilvēks, kurš nebija
grēkojis, un Dievs sūtīja savu eņģeli,
lai mudinātu to atstāt pilsētu. Šo vīru
sauca par Latu.
Kā stāstā tiek vērtēta Dieva
taisnīguma izjūta?
Ābrahama upuris
Biblisko sižetu skat. komentāros!
Izvērtē šai fragmentā ietverto reliģisko
mācību!
• Vai Abrahams nepārsteidzās, akli paklausot
Dieva gribai?
• Kādēļ eņģelis neatļāva Abrahamam realizēt
Dieva gribu?
Ābrahama dzimtas koks
Ābrahams
Izaks
Jēkabs
12 patriarhi un Dina
Jēkabs un
Ēzavs
Biblisko sižetu skat.
komentāros!
Kādu reliģisko
mācību senebrejiem
pauž šis stāsts?
Govert Teunisz Flinck
,1639 Dutch Baroque
painter
“Lūk, mana dēla smarža, kā pārpilna tīruma smarža, ko Dievs ir svētījis.
Lai Dievs dod tev no debesu rasas un no zemes treknuma daudz labības un vīna.
Lai kalpo tev tautas, un ciltis lai atdod tev godu. Kļūsti par pavēlnieku saviem
brāļiem un tavā priekšā lai noliecas tavas mātes dēli. Kas tevi lādēs, lai pats ir
nolādēts, un kas tevi svētīs, lai pats tiek svētīts!”
Jāzepa stāsts
Izlasi Jāzepa stāstu!
http://www.bazneica.lv/lat/box/downloads/VIDACMBSUZXQKQ
I.htm#_Toc162354864
Kādas senebreju reliģiskās
vērtības tiek akcentētas šai stāstā?
Jēkaba 12 dēli kļūst par
ciltstēviem 12 ebreju ciltīm.
Brāļi rāda Tēvam
Jāzepa asiņainos
svārkus.
Kāda ir Mozus loma senebreju
vēsturē?
Ebreju izceļošana no Ēģiptes
(Exodus)
Kā Dievs uzrunā
cilvēkus?
Mikelandželo. Mozus
Ieraudzījis degošo krūmu, kas dega lielās liesmās, bet nesadega, Mozus nolēma
pieiet tuvāk un izpētīt šo neparasto parādību. Kad viņš ar interesi tam tuvojās, Dievs no tā
sauca: “Mozu! Mozu!” Viņš atbildēja: “Te es esmu”. Un Dievs sacīja: “Nenāc tuvāk! Novelc
sandales no kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme. Es esmu tava tēva Dievs, Abrahama
Dievs, Izāka Dievs un Jēkaba Dievs”.
Ebreju izceļošana no
Ēģiptes (Exodus)
Dienā Dievs savai
izredzētajai tautai ceļu rādīja
kā putekļu vērpete, bet nakti –
kā uguns stabs.
Pārceļojuma (exodus) maršruts
Sarkanās jūras pāriešana
Paklausot Dievam, Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un Kungs to atvirzīja
sāņus, ūdeņi pašķīrās un, pūšot spēcīgam karstam vējam, atsegtais jūras dibens
kļuva sauss. Izraēla bērni pa šo ceļu tūlīt devās jūrā, bet ūdens pa labi un pa kreisi
no viņiem stāvēja kā mūris.
Zelta teļš
Un kad, piegājis pie nometnes,
ieraudzīja zelta teļu un puskailu cilvēku
dancošanu tā priekšā, viņš iedegās tik lielās
dusmās, ka pazaudēja savaldību un aizmirsa, ko
nes savās rokās. Niknuma pārņemts, viņš trieca
no Dieva saņemtās akmens plāksnes pret zemi
un sadauzīja tās gabalos.
Kādos gadījumos
mūsdienās mēdz lietot
jēdzienu “zelta teļš”?
10 baušļi
Uz jaunajām akmens
plāksnēm Dievs lika viņam
pašam ar savu roku uzrakstīt
Desmit baušļus: “Pieraksti šos
vārdus, jo balstoties uz šiem
vārdiem Es esmu slēdzis
Derību ar tevi un Izraēli”.
10 baušļi
Izvērtē šo baušļu aktualitāti mūsdienās!
"1. Es esmu Tas Kungs, Tavs Dievs, kas Tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no
klaušu nama.
Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
2. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs
neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
3. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
4. Godini savu tēvu un māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs,
tavs Dievs ir tev devis.
5. Tev nebūs nokaut.
6. Tev nebūs laulību pārkāpt.
7. Tev nebūs zagt.
8. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.
9. Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
10. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa
kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam
tuvākam pieder.”
Svēto rakstu
glabāšana
Un kad bija nokāpis no
kalna un turēja rokās divas
jaunās Liecības plāksnes, viņš
nezināja, ka viņa seja tiešās
sarunas dēļ ar Kungu bija sākusi
majestātiski starot. Ārons un visa
tauta, redzot viņa neparasti
starojošo seju, bija ļoti pārsteigti
un baidījās tam tuvoties.
Sapratis viņu baiļu
iemeslu, viņš ar labvēlību tos
aicināja pie sevis un vispirms
tiem atklāja, ka Dievs ir piedevis
viņu pieļauto elkdievības grēku
un ka tagad, lai Dievs varētu
mājot viņu vidū, tiem būs jāuzceļ
Viņam pārnēsājamu svētnīcu.
Tabernakuls
Pēc izskata telts līdzinājās vienkāršam klejotāju mājoklim. Tam bija
plakans jumts un būvi kopā saturēja viegls koka rāmis no stāvus uzslietiem koka
dēļiem. Katrs dēlis bija apvilkts ar zeltu. Telti klāja desmit segas no šķetinātām
smalkām dzijām zilā, sarkana purpura un karmīna krāsās ar zeltā ieaustiem
ķerubiem. Pagalmu apņēma žogs ar divdesmit stabiem uz vara kājām, stabus
savienoja audumi. Pagalmā ieeja bija orientēta no austrumiem.
Jeruzāleme
ieņemšana
Nesagraujamos mūrus
ar Dieva žēlastību palīdzēja
sagraut bazūņu skaņas.
Jērikas ieņemšana. Dž.
Fokuets
Dāvids un Goliāts
Kādēļ augumā sīkajam Dāvidam izdevās
uzveikt milzi Goliātu?
Donatello. Dāvids
Pravietis Jona
Vai Dievu
iespējams apmānīt
un piekrāpt?
Jona tika sūtīts uz Nīnivi, lai brīdinātu tās iedzīvotājus, ka gaidāms bargs
Dieva sods. Bet Jona negribēja braukt uz Ninīvi un iekāpa citā kuģī, kam viņu
vajadzēja aizvest uz citu pusi. Tad Kungs lika pūst uz jūras lielam vējam, drīzi
sacēlās vētra, un visiem likās, ka kuģis grims.
Tālāk Bībelē aprakstīts, kā Jona tika iemests jūrā, kur viņu aprija liela zivs.
Trīs dienas viņš atradās tās vēderā. Tā Dievs sodīja Jonu par nepaklausību. Kad
Dievs Jonu atbrīvoja no zivs vēdera, Jona izpildīja, ko viņam Dievs bija pavēlējis un
devās uz Nīnivi, lai sludinātu grēku nožēlu.
Zālamana tiesa
Kas, pēc
senebreju domām ir
tas, kas piešķir
cilvēkam gudrību?
Pēc ķēniņa Dāvida nāves troni mantoja viņa dēls Zālamans. Leģendas
saglabājušas vēstis par viņa gudrību. Viena no tām vēstī, cik prasmīgi viņš izšķīris
strīdu starp godīgo un negodīgo sievu. Otrā mēģinājusi piesavināties pirmās bērnu,
jo pašas mazulis nomiris. Kad Zālamans ierosinājis sadalīt dzīvo bērnu divās dalās,
tā piekritusi šai neprātīgajai domai atriebīgā vēlmē, ja netiek pašai, lai netiek
nevienai, kamēr īstā māte iestājusies par bērna dzīvību, vēlēdama to neskartu atdot
bezgodei. Īstās mātes nesavtība arī noteikusi valdnieka galīgo lēmumu.
Zālamana
templis
Zālamana laikā Jeruzalemē tika uzcelts Jahves templis. To ietvēra ar
akmens mūri norobežots iekšējais un ārējais pagalms. Ārējā pagalmā pulcējās
svētceļnieki no Kanaānas malu malām, bet iekšējā notika upurēšanas un citas
reliģiskās ceremonijas. Jeruzalemes templis uz laiku laikiem kļuva par ebreju
reliģijas vienojošo centru. Tā bija vienīgā centrālā svētnīca, kurā darbojās priesteri
un varēja norisināties Jahvem veltītie upurēšanas rituāli. Tādēļ šis templis kļuva par
svētceļojumu vietu un visas ebreju valsts apvienošanas simbolu.
Zālamana
templis
Pašu templi veidoja trīsdaļīga taisnstūra celtne ar priekšnamu, reliģisko
ceremoniju zāli un svētnīcu, kurā glabājās derības šķirsts.
Īsts meistardarbs bija bronzas liešanas meistara Hīrāma izveidotais
baseins upurējamo dzīvnieku apmazgāšanai. Tas balstījās uz divpadsmit bronzas
vēršiem, kas bija izkārtoti pret visām debess pusēm.
Trimda
Pēc Zālamana nāves,
saasinotiespolitiskajām un reliģiskajām
domstarpībām, notika vienotās
ķēniņvalsts sašķelšanos divās
atsevišķās valstiņās - Izraēlas valstī
ziemeļos ar galvaspilsētu Samariju un
Jūdejas valstī dienvidos ar
galvaspilsētu Jeruzalemi.
8. gs. p. m. ē. beigās ziemeļu
valsti Izraēlu sev pakļāva Asīrijas
valdnieks Sargons II, pēc divupiešu
tradīcijas aizvedot sev līdzi trimdā
daudzus tūkstošus iedzīvotāju.
6. gs. p. m. ē. sākumā tāds
pats liktenis sagaidīja Jūdejas valsti.
To izdarīja Jaunbabilonijas valdnieks
Nebukadnecars II. Līdz pamatiem tika
nopostīts Zālamana laikā celtais
Jahves templis
Stāsts par Judīti
Apokrifiskajā literatūrā ir
sastopams stāsts par varonīgo Judīti,
kuras pilsētai uzbrukuši babiloniešu
karavīri ar vadoni Holofernu
priekšgalā. Pārspēks ir tik liels, ka
saprotams kļūst pilsētas iedzīvotāju
izmisums un vēlēšanās padoties
ienaidniekam. Glābt varētu vienīgi
Jahves iejaukšanās. Tādēļ neparasta
liekas atraitnes Judītes reizē viltīgā
un varonīgā rīcība ar nolūku iemantot
Holoferna uzticību, lai izdevīgā brīdī,
izlūdzoties Jahves palīdzību, nocirstu
pretinieka karavadonim galvu un
atbrīvotu pilsētu no ienaidniekiem.
Kad tas izdodas, pilsēta trīs mēnešus
svin savus uzvaras svētkus. Jahve,
iedrošinot Judīti varonīgajai rīcībai,
bija palīdzējis.
Baltazara
dzīres
Ar ko rēķināties
šis stāsts lika senajiem
jūdiem?
Rembrants. Baltazara
dzīres
“Tad tika atnesti zelta trauki, kas bija paņemti no svētnīcas Jeruzalemē;
un no tiem dzēra ķēniņš un viņa augstmaņi, sievas un viņa piegulētājas. [..]Tajā
brīdī parādījās cilvēka rokas pirksti un rakstīja iepretī kroņlukturim uz ķēniņa pils
sienas augšējās daļas. Un ķēniņš redzēja roku, kas raksta: “Mene, tekel, ufarsin.”
[..] Un šāds ir uzraksta izskaidrojums: mene — Dievs ir aprēķinājis tavu valdīšanu
un to noslēdzis; tekel — tu esi izsvērts uz svariem un izrādījies par vieglu; fares —
tava valsts ir sadalīta un atdota mediešiem un persiešiem."
Jeruzālemes tempļa izpostīšana
N.Pusēns.
Jeruzālemes tempļa
izpostīšana. 1637.
63. g.p.m.ē. Jūdeja kļuva par Romas impērijas sastāvdaļu. Kad m.ē.
70.gadā ebreji centās atgūt savu neatkarību, sacelšanās izvērtās par šīs tautas
traģēdiju: tūkstošiem cilvēku tika noslepkavoti, bet daudzi Jeruzālemes kvartāli,
ieskaitot Jahves templi, nolīdzināti līdz ar zemi. Daudziem ebrejiem nācās atstāt
savu valsti un dzīvot svešumā (dzīve diasporā).
Romieši izposta Jeruzālemi m.ē.70.g.
Jeruzālemes izpostīšana
Raudu mūris mūsdienu Jeruzālemē
1947. gadā
ANO Ģenerālā
asambleja pieņēma
rezolūciju ar
aicinājumu izveidot
ebreju valsti. Visas
pasaules ebreji
priecājas, ka atguvuši
zemi, no kuras reiz
padzīti un pārcietuši
holokaustu.
Ebreju svētvieta – Raudu mūris ir viss,
kas palicis pāri no Jeruzalemes tempļa (60 m plats un
22 m augsts).
Raudu mūris ir sadalīts divos sektoros.
Sievietes un vīrieši lūgšanas skaita atsevišķi, turklāt,
pirms dodas pie šīs svētvietas, apsedz galvu.
III. Reliģisko uzskatu būtība
Svētie raksti
Vienīgā Dieva raksturojums
Cilvēka vieta un sūtība
pasaulē
Paražas un reliģiskie rituāli
Jūdaisms Latvijā
Svētie raksti
Vecā derība (Tanak) (24 grāmatas)
Tora –
5 Mozus
grāmatas
+
Nebiīm –
8 praviešu
grāmatas
+
Ketūbīm –
11 poēzijas
grāmatas
Tapšanas laiks – 14/13.gs p.m.ē. – m.ē. 70.g.
Valoda - senebreju (dažas nodaļas aramiešu val.)
Autors – Dieva inspirētas, praviešu pierakstītas (senebreju uztverē)
Vecā derība – šo nosaukumu deva kristieši, pieņemot tos par savējiem
Svētajiem Rakstiem
Vienīgā Dieva raksturojums
•Jūdaismā Dievs ir abstrakts. Jahve eksistē ārpus
pasaules, savukārt viss, kas eksistē ārpus Dieva, ir
pasaule.
•Viņš ir visa esošā radītājs. Dievs pasauli radījis no
nekā un tagad pilnībā nosaka tās likteni.
•Pašu vārdu Dievs (Jahve, ko raksta kā JHWH)
nedrīkst izrunāt, tas ir tabu.
•Dievam nedrīkst piedēvēt īpašības, drīkst tikai teikt,
kas Dievs nav.
•Jūdaismā Dievs ir despotisks, cilvēkus uzlūko kā savu
īpašumu, tomēr viņš ir taisnīgs.
•Viņš ir visur un tajā pašā laikā viņa nav nekur.
Jahve senebreju
valodā
•Jahvi neapmierina vienkārši vara pār pasauli, viņam
nepieciešama nemitīga apliecināšana ("Tev nebūs
citus elkus pielūgt").
Vienīgā Dieva raksturojums
Kā sauc Dievu?
Svēto Rakstu latviskajā
tulkojumā Radītāja apzīmēšanai visbiežāk
lietoti vārdi Dievs un Tas Kungs.
Senebreju valodā Abraāma
stāstā minēts Elohims, kas patiesībā ir
sugas vārds augstākā Radītāja
apzīmēšanai, bet jau Otrajā Mozus
grāmatā sastopamies ar Jahves jēdzienu.
Lai gan ebreju reliģijā nav pieņemts skaļi
izrunāt šo svēto vārdu, tulkojumā tas
nozīmē "būt" (tas, kas rada esošo).
Epizodē, kad no Mozus mutes izskan
jautājums par to, kā godāt Radītāju, viņš
atbild: "Es Esmu, kas Es Esmu. Tā tev
jārunā ar Ismaela bērniem: "ES ESMU" tas mani sūtījis pie jums." (Otrā Mozus
3:14.)
Derības jēdziens
Jūdaisms ir līgums starp Dievu un ebreju tautu. Galvenais ir
pareizs dzīvesveids.
Dievs slēdz derību ar cilvēku: pirmkārt ar Ādamu; tad ar Noasu
(varavīksne kā derību slēgšanas zīme); tad seko derības ar Ābramu, bet
ceturtās ir derības ar Mozu - tās ir derības ar visu tautu kā sakrālu kopību.
Līguma nosacījumi visspilgtāk izpaužas 10 baušļos. Šie likumi
nosacīja, kas jāievēro izredzētajai tautai, ejot pa Dieva nolikto ceļu.
Atkāpšanās no līguma draudēja ar Dieva sodu pār cilvēkiem un tautām.
Ikvienam bija jāatbild ne tikai par saviem darbiem, bet arī
jāuzņemas kolektīvā atbildība par savas tautas rīcību.
Cilvēki zināja, ka Dievu nav iespējams ne piekrāpt, ne apmuļķot ar
ārišķīgām izdarībām, ne piekukuļot, ka viņš ir taisnīgs, un taisnīgs ir arī viņa
piespriestais sods, kas reizē tika virzīts uz cilvēka atskārsmi par savas
rīcības nepareizību un iespēju atgriezties.
Cilvēka vieta un sūtība pasaulē
Dieva radīšanas darba vainagojums - cilvēks (Ādams), bet no viņa ribas
- sieviete (Ieva).
Viņu sākotnējā dzīve Paradīzes dārzā un absolūtā paļāvība uz savu
Radītāju vēl nedara abus par pilnvērtīgiem cilvēkiem, jo tiem nav pašiem savas
brīvās gribas un spējas nošķirt labu no ļauna. Par īstiem cilvēkiem Ieva ar Ādamu
kļūst tikai pēc aizliegtā augļa baudīšanas, kā rezultātā viņi tiek izdzīti pasaulē, kur
tos sagaida Dieva lemtais liktenis - "Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, kamēr
tu atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev
būs atkal atgriezties." (Pirmā Mozus 3:19.)
Cilvēka vieta un sūtība pasaulē
Cilvēka saikne ar Dievu
Dieva visuredzošā
acs
Cilvēka un Dieva saikne ir ļoti dziļa, jo Demiurgs to radījis līdzīgu sev "...Pēc sava tēla un līdzības..." (Pirmā Mozus 1:27). Šie vārdi vienmēr izraisījuši
plašas diskusijas par Dieva veidolu un cilvēka dievišķo dabu.
Taču ne jau ārējā veidolā meklējama līdzības būtība, jo cilvēka ķermenis
tika darināts no zemes un putekļiem. Līdzība meklējama dievišķā gara dzirkstī,
spējā apjaust pasaules norises, to kopsakarības, izzināt notiekošo, uzturēt saikni ar
dievišķo saprātu, pašam spēt izšķirties starp labo un ļauno (pēc aizliegtā augļa
baudīšanas), spējā pārvaldīt pasauli, tāpat kā Dievs to dara ar kosmosu.
Cilvēka grūtību pilnā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai - var tikt veltīta
centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī aizgriezties no Dieva un doties
maldu ceļos.
Parašas un
reliģiskie rituāli
Reliģiskais gads jūdaismā sastāv no daudziem svētkiem un gavēšanas
dienām. Vispazīstamākie no visiem ebreju svētkiem ir Pasā svētki jeb Pasahs.
Vairāk vai mazāk tie sakrīt ar kristiešu Lieldienām un piemin Izraēlas tautas
izglābšanos no verdzības Ēģiptē.
Svarīgs rituāls jūdaisma kultā ir apgraizīšana, kam tiek pakļauts katrs
jaundzimušais zēns astoņu dienu vecumā. Šis rituāls tika noteikts Ābrahamam kā
Dieva un ebreju derības zīme.
Ebreju atšķirības zīmes ir arī garas cirtas pie deniņiem un maza cepurīte
– kipa.
Jūdaisma kultā ir daudz ārēju atribūtu, taču Dieva attēlus jūdaisti neatzīst
un nesauc Viņu pat vārdā
Sinagoga
Jūdaistiem nav tempļu. Ebreju sinagogas ir sapulču nami, kuros notiek
Toras lasīšanas rituāls, kas tikpat labi var notikt arī jebkurā citā „tīrā” un
pietiekami plašā telpā.
Sinagogas raksturīgākais elements ir tā saucamais šķirsts – īpaši
iekārtots skapis pie tās sienas, kas vērsta uz Jeruzalemi. Tajā atrodas bauslības
tīstokļi, kas rakstīti uz pergamenta senebreju valodā. Tieši šī svēta skapja skapja
priekšā patstāvīgi deg lampa. Sinagogas centrā atrodas paaugstinājums, no kura
tiek vadīts dievkalpojums un lasīta Tora
Jūdaisms Latvijā
Lielā horālā sinagoga Rīgā,
uzcelta 1871.g.
1941. gada 4. jūlijā
sinagoga tika nodedzināta.
Dedzināšana bija domāta ebreju
iebiedēšanai un kalpoja par signālu
viņu pasludināšanai ārpus likuma.
20. gs. pirmajā pusē Latvijā ebreji veidoja 4% no visiem iedzīvotājiem
Pastāvēja 200 jūdaistu draudzes. Piemēram, Daugavpilī darbojās 40 sinagogas un
lūgšanu nami, Rīgā – 30, Rēzeknē – 10.
Ebreju skaits Latvijā strauji samazinājās Otrā pasaules kara laikā pēc
holokausta (nacisti nogalināja vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju).
Latvijā ebreji sāka atgriezties ap 1945. gadu. Pēckara laikā strauji
samazinājās arī jūdaisma ietekme ebreju reliģiskajā dzīvē. Piemēram, Rīgā darbojās
tikai viena sinagoga.
Brīva jūdaisma sludināšana atsākās tikai padomju varas beigu posmā 20.
gs. astoņdesmito gadu beigās.
2.7. Senebreju kultūra
Prezentācijai izmantotie avoti:
Mūrnieks, A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē I. daļa. Eiropas kultūras saknes. Rīga: RaKa, 1998
Zitāne L. Kultūras vēsture, 1.daļa –R.,1997
Ralfs L.F.Pasaules civilizācijas. Senie laiki.1.sēj.-Rīga:Raka,1998
http://lv.wikipedia.org/wiki
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/
Un citi internetā pieejamie materiāli
• Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda
finansiālu atbalstu.
• Par materiāla saturu atbild L.Zitāne