10.3. Kultūra Latvijā no 17.gs.-19.gs. 1. pusei I. Laikmets II. Dažas kultūras dzīves epizodes Pilsētas vācu teātris Elīza fon der Reke “Accademia Petrina” Jelgavā Pauls Einhorns Hernhūtisms III.
Download ReportTranscript 10.3. Kultūra Latvijā no 17.gs.-19.gs. 1. pusei I. Laikmets II. Dažas kultūras dzīves epizodes Pilsētas vācu teātris Elīza fon der Reke “Accademia Petrina” Jelgavā Pauls Einhorns Hernhūtisms III.
10.3. Kultūra Latvijā no 17.gs.-19.gs. 1. pusei I. Laikmets II. Dažas kultūras dzīves epizodes Pilsētas vācu teātris Elīza fon der Reke “Accademia Petrina” Jelgavā Pauls Einhorns Hernhūtisms III. Grāmatniecība G. Mancelis K.Fīrekers Pirmās avīzes E.Gliks Latv. lit. IV. Apgaismotāji G. Merķelis G.F.Stenders J.G.Herders V. Glezniecība Barizjens Baumanis Eginks Grass VI. Arhitektūra Baroka arhitektūra Klasicisma arhitektūra I. Laikmets Krievijas imperatora Pētera I Romanova piemineklis Rīgā, atklāts 1910. gada 4. jūlijā. Autors: tēlnieks G.Šmits-Kasels. Baltija daudzu gadsimtu gaitā attīstījās kā multikulturāla zeme – vācu, poļu, krievu, zviedru ietekmes uzslāņojās pamattautas kultūrai. 18.gs. Latvijā atkal mainījās vara, un Latvijas teritorija nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 1710.g. Vidzemē savu ietekmi zaudēja zviedri, bet 1772.g. poļiem nācās atteikties no varas pār Latgali, bet gadsimta beigās – 1795.g. Krievija sev pievienoja arī Kurzemes hercogisti. Neskatoties uz valstiskās varas maiņu, valdošās pozīcijas sabiedrībā saglabāja vācbalti. Laikmets. Vācbaltiešu ietekme Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā Vācbaltieši - Latvijas un Igaunijas teritorijā ieceļojušo vāciešu, pārvācoto latviešu un igauņu pēcteči, kas kā autonoma grupa sāka veidoties pēc Baltijas iekļaušanas Krievijas impērijā, un XX gs. pirmajā pusē veidoja monolītu savdabīgā vācu dialektā runājošu etnokultūrgrupu ar savu kultūru un mentalitāti. Vācieši sāka ieceļot Latvijas teritorijā sākot ar 12. gadsimta beigām, izveidojot savas valstis. Asimilēja izglītotos latviešus un igauņus - izglītots cilvēks automātiski runāja vāciski un pārvācojās, - un līdz 1. Pasaules karam bija valdošais slānis Baltijas iekšpolitikā, ekonomikā un kultūrā (veidoja visu urbāno kultūrvidi). 1871. gadā 74% Krievijas impērijas armijas virsnieku bija vācbaltieši. Īsi pirms Otrā Pasaules kara, kad no Latvijas uz visiem laikiem aizbrauca gandrīz visi vācbalti – apmēram 55 500 cilvēku, Latvijā beidza pastāvēt kultūra, kura aizsākās XII gadsimtā, un kurai bija milzīga loma latviešu kultūras ģenēzē. Laikmets 1818. gadā pēc arhitekta Johana Berlica projekta ampīra stilā celtā grāfa Mēdema pils atrodas netālu no Jelgavas tirgus Uzvaras parka teritorijā. Latvijā 17.,18. un 19. gs. vērojams kultūras uzplaukums. Par to liecina gan paliekošas vērtības arhitektūrā, tēlotājmākslā un literatūrā, gan arī tas, ka atsevišķās pilīs bija plašas bibliotēkas un gleznu galerijas. Ap tām bija ierīkoti skaisti parki ar retām un izmeklētām augu sugām. Laikmets Baroka laika interjers Rundāles pilī Parādes apatramentu priekštelpa Itāļu salons Audienču kabinets Rundāles pilī. Telpa kalpojusi kā hercoga pieņemamais kabinets. Telpas griestu gleznojumu "Venēra un Adoniss" gleznojuši F. Martini un K. Cuki ap 1767.gadu. Laikmets Muižu kompleksi Par Cēsu Jauno pili Ievērojama Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa ir saistīta ar tām arhitektūras un mākslas vērtībām, ko glabā 18. gadsimta muižu kompleksi. Cēsu Jaunā pils ir viena nedaudzajām 18. gadsimta pilīm, kura iecelta viduslaiku pils fortifikācijas nocietinājumu sistēmā. Tās komplicētā būvvēsture vairāk nekā četru gadsimtu garumā radījusi ēkas savdabīgo un unikālo tēlu, kam nav līdzīga citviet Latvijas muižu arhitektūrā. Torņa fasāžu un detaļu risinājumā Cēsu Jaunā pils ir viens no agrākajiem gotizācijas piemēriem Latvijā, tāpēc to pelnīti dēvē par vienu no pirmajiem eklektikas piemēriem Latvijas muižu arhitektūrā 18.gs. arhitektūras vēstures piemineklis – Cēsu Jaunā pils 21. gadsimta vēsturē ir iegājis kā vienīgais liecinieks senas un ievērojamas Baltijas muižniecības dzimtas – Zīversu dzimtas devumam Latvijas kultūrvēsturē. Laikmets Attieksme pret vācbaltiešu kultūru “Padomju laikā pastāvēja iedoma, ka muižas un pilis – tas ir kaitīgi. Daudzas ēkas lēnām gāja bojā. Padomju laiks, protams, atstājis savu iespaidu arī uz cilvēku apziņu. Latvieši vācbaltu kultūras pieminekļus sāka mīlēt aiz spītības, aiz lepnuma, vēlēdamies demonstrēt, ka Latvija ir Eiropas kultūras telpai piederīga. Pirms kara teica: muiža, vācu baroni, bet pēc kara nostāja mainījās. Padomju laiks ar krievisko padomju kultūru, antikultūru, radīja pretējas izjūtas. Nīstā vācbaltiskā kultūra latviešiem pēkšņi parādījās kā garīgi radniecīga.” (I.Lancmanis) Laikmets. Raganu prāvas 17.gs. izvērtās par kulminācijas laiku burvju un raganu dedzināšanā. Galvenā iniciatīva nāca no baznīcas, kura vēlējās vietējos pamatiedzīvotājos izskaust pagānismu. Īpaši cītīgi raganu un burvju sadedzinātāji bija Rīgas apkārtnē, kur katru gadu dzīvu sadedzināja vismaz vienu cilvēku. Johans Kristofs Broce – sava laika liecību dokumentētājs Johans Kristofs Broce (1742 1823) bija čehu izcelsmes vācbaltiešu apgaismotājs, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, un novadpētnieks, kas darbojās XIX gs. sākumā pašreizējā Latvijas teritorijā. Kristapa Broces zīmējumi II. Dažas kultūras dzīves epizodes Pilsētas vācu teātris “Accademia Petrina” Jelgavā Elīza fon der Reke Pauls Einhorns Hernhūtisms Pilsētas vācu teātris 1782.g. Oto Hermanis fon Fītinghofs uzbūvēja pilsētas vācu teātra ēka ar 500 skatītāju vietām. Šajā ēkā notika arī operas un baleta izrādes. Laikā no 1837. līdz 1839. gadam par teātra muzikālās daļas vadītāju Rīgas Vācu teātrī strādāja Rihards Vāgners (attēlā). Academia Petrina 17.-18.gs. kultūras dzīve nekoncentrējās vienīgi Rīgā. Nozīmīgs kultūras centrs attīstījās Jelgavā, kas bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Hercogu tieksme uz greznību bija tālu pazīstama visā Eiropā. Kurzemē bija ne tikai lepnas pilis, bet arī sava 1775.g. dibinātā akadēmiskā ģimnāzija ”Academia Petrina” ar Eiropā pazīstamiem zinātniekiem. Elīza fon der Reke Elīzas Rekes grāmatu “Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas” latviski tulkojis Edgars Ceske Kurzemes vāciešu lepnums bija dzejniece Elīze fon der Reke (1754 -1833.) Viņa sacerēja reliģisku dzeju, piedalījās hercogu galma dzīvē, Eiropā kļuva pazīstama pēc savas grāmatas publicēšanas par afēristu Kaliostro. Viņa nosūtījusi kompromitējošu vēstuli ķeizarienei Katrīnai II, pēc kuras norādījumiem Kaljostro Sanktpēterburgā atmaskots. Pauls Einhorns Pauls Einhorns (?-1655) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" (“Latviešu vēsture”) autors. P.Einhorns viens no pirmajiem runā par latviešu tautu, tādējādi apliecinot seno baltu cilšu konsolidāciju vienotā tautībā Hernhūtisms Brāļu draudzes lūgšanas nams Cepļos, Vecpiebalgā. Sāka darboties 1816.gadā. Luterāņu baznīcas ciešā saistība ar vācu muižniecību darīja to nepopulāru. 18.-19.gs. Vidzemē no Vācijas izplatījās t.s. hernhūtiešu jeb brāļu draudžu kustība, kuru apkaroja oficiālā luterāņu baznīca. Hernhūtisms atstāja lielu iespaidu uz latviešu, it īpaši vidzemnieku garīgās dzīves attīstību. Sludinātāji, apmācīti no pašu draudzes vidus, reliģiski pacilājošos priekšlasījumos aicināja uz sirsnību reliģijā, patiesu grēku nožēlu un dievbijības parādīšanu labos darbos. Sanāksmes draudze noturēja dažādās telpās vai arī īpaši celtos saiešanas namos. Hernhūtieši gādāja ne tikai par latviešu zemnieku reliģisko izaugsmi, bet bija ieinteresēti arī izglītības, materiālajā un daļēji arī sociālā stāvokļa uzlabošanā. Šī kustība veicināja nacionālās pašapziņās veidošanos un organizēja zemniecību. Tā veicināja pirmo latviešu zemnieku inteliģences pārstāvju izvirzīšanos (skolotāji, pērminderi, ķesteri, rakstveži). Pirmoreiz bija radušās latviešu zemnieku savienības, kas nebija pakļautas vācu muižniecībai un garīdzniecībai. III. Grāmatniecība Ar vācbaltu kultūru saistītie izdevumi Kā tev šķiet, vai šī grāmata domāta latviešu auditorijai? J.F.Hartnoha tipogrāfijā iespiesta Imanuela kanta grāmata “Tīrā prāta kritika” Vācbaltu literāti izdeva savus un citās zemēs dzīvojošo autoru darbus, lai ar tiem iepazītos sabiedrība Latvijā un ārzemēs. Latvijā daudz grāmatu ieveda arī no ārzemēm. (18.gs. beigās ap 50 tūkstoši grāmatu gadā). Lielākie grāmatu iespiešans centri bija Rīgā un Jelgavā. Grāmatniecība Grāmatas latviešu lasītājam "Jauna un veca latviešu laiku grāmata uz to 1774.gadu". (Kalendārs) Ja pirmās grāmatas latviešu valodā vēl 17.gs. sākumā izdeva vāciešu pašu vajadzībām, tad stāvoklis izmainījās 17.gs. 2.pusē un 18.gs., kad grāmatas tika adresētas draudzes locekļiem – latviešu izcelsmes pilsētniekiem un zemniekiem. Latviešu lasītāja rašanās cieši saistīta ar izglītības un lasītprasmes izplatīšanos. 18.gs beigās jau puse vidzemnieku un1/3 Kurzemes zemnieku prata lasīt. Gandrīz katram lasītpratējam bija sava dziesmugrāmata. Daudziem bija Bībele vai Jaunā Derība. No laicīga satura izdevumiem visizplatītākā bija ābece. Latviešu skolas 18.gs. beigās Rīgas rātes pārziņā bijušas 12 mācību iestādes. Latviešu skolas radās pēc reformācijas, un par tām rūpējās luteriskā baznīca. Luterāņi centās nostiprināt savu mācību tautas masās, tādēļ garīdznieki mācīja vietējiem iedzīvotājiem lasīt Svētos rakstus un dziedāt baznīcas dziesmas. Vidzemē 17.gs. 70.-80. gados tika nodibinātas pirmās draudzes skolas, un to galvenais uzdevums bija stiprināt luterānisma ietekmi. Nozīmīgākā no tām bija Ernsta Glika 1683.g. dibinātā draudzes skola Alūksnē, kur sagatavoja vairākus desmitus latviešu skolotāju. 18.gs. 20.-30.gados sakarā ar brāļu draudžu rašanos vairākās muižās tika nodibinātas skolas zemnieku bērniem, lai gan vācu muižniecība uzskatīja, ka dzimtcilvēkiem izglītība nav vajadzīga un skolu ierīkošanai visādi pretojās. Mancelis bija uzmanīgi klausījies, kā tauta runā, un šādu valodu mēģinājis lietot savos sprediķos. Salīdzinājumi un ilustrācijas ņemtas no zemnieku dzīves un apkārtējās dabas. Ieskatam daži citāti: Kad saimniece grib dārzu kopt un apsēt, tad viņa sēklu labi glabā, iesien lakatiņā, muskulītī; tāpat glabājams Dieva vārds. Jēzus kalpi top sūtīti ne kā tiem būs slinkot, vasarā apakš vītola ēnas jeb ziemas laikā aizkrāsnī gulēt, kājas staipīt, rokas atmest un gozēties. Avs gremo, kad tā paēdusi; tāpat mums būs Dieva vārdus paturēt un par tiem runāt. Bezdelīgas rudeni pazūd, apslīcinās ezerā vai upē, bet pavasarī nāk atkal ārā; tāpat cilvēki celsies augšām no miroņiem. Georgs Mancelis (1593-1654). Pats ievērojamākais Manceļa darbs, neapšaubāmi ir viņa sprediķu “Ilgi gaidītā latviešu Postilla”. Tā ir pirmā un divus gadsimtus latviešu vidū visvairāk lasītā sprediķu grāmata, kam popularitātes ziņā nevar līdzināties neviena no vēlāko autoru publicētajām sprediķu grāmatām. Viens no pirmajiem vācu mācītājiem, kurš saprata, ka bez valodas zināšanām nav iespējams tautu visā pilnībā pievērst baznīcai, bija Georgs Mancelis (1593-1654). Viņš izdeva rokasgrāmatu mācītājiem, kurā ieteica lielāku vērību pievērst tautas sarunu valodai, ieklausīties izrunā. Mancelis veidoja latviešu rakstu valodu, uzlaboja pareizrakstību, sastādīja vācu – latviešu vārdnīcu. Ievērojamākais Manceļa darbs ir sprediķu krājums, kurā viņš aicina latviešus būt pazemīgiem un paklausīgiem. Kristofors Fīrekers (1615 - 1685) Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils Kristofors Fīrekers ir latviešu dzejnieku ciltstēvs. Pirms Fīrekera, tulkojot garīgās dziesmas, tekstus no vācu valodas pārcēla mehāniski, vārdu pa vārdam. Turpretī Fīrekers, labi zinādams latviešu valodu, pirmais ievēroja precīzu pantmēru un atskaņas. Citiem vārdiem, Fīrekers latviešu valodu “pieradināja” Rietumeiropas poētiskajai tradīcijai. Tautasdziesmu “intuitīvajai poētikai” parādījās ievērības cienīgs konkurents. Kopskaitā saglabājušās apmēram 180 Fīrekera latviskotās garīgās dziesmas, kuras līdz pat 19. gadsimta sākumam kalpoja par paraugu vēlākajiem dzejniekiem. Fīrekera dotības vislabāk raksturo tas, ka viņa latviskotais Mārtiņa Lutera himnas “Dievs kungs ir mūsu stiprā pils” variants turpina pastāvēt vēl mūsdienās. Ernsts Gliks (1652 - 1705) Bībeles muzejs Alūksnē Visievērojamākais darbs latviešu rakstu valodas attīstībā 17.gs. bija Baznīcas Svēto Rakstu sakopojuma – Bībeles - pārtulkošana. To zviedru valdības uzdevumā veica Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks ar dažiem palīgiem. Glika tulkojums, viņa valoda būtiski ietekmēja turpmāko latviešu rakstniecības attīstību. Daudzām latviešu paaudzēm tā kļuva par vienu no galvenajām lasāmgrāmatām un reizē ar to par zināšanu avotu. Pirmās avīzes 1686.gadā sāk iznāk pirmais laikraksts Rīgā. Latviešu literatūras veidošanās Pirmais laicīgais latviešu dzejnieks, kura darbi tika iespiesti bija kurzemnieks kalpa dēls Neredzīgais Indriķis(1783-1828). To izdarīt viņam palīdzēja vietējais mācītājs Elferfelds. Savās dzejās Indriķis slavināja muižniekus, aicināja zemniekus būt pazemīgiem un paklausīgiem, bet kungiem – žēlīgiem. IV. Apgaismes ideju nesēji Gothards Fridrihs Stenders Vecā Stendera sastādītā bilžu ābece Liela nozīme latviešu tautas izglītības attīstībā 18.gs bija mācītāja Gotharda Fridriha Stendera (1714-1796) jeb, kā viņu parasti dēvēja, - Vecā Stendera darbībai. Viņš bija pirmais, kurš rakstīja tieši latviešu zemniekiem domātus darbus. Tajos vienkāršā saprotamā valodā viņš izskaidroja dažādas dabas parādības, iepazīstināja latviešus ar citām tautām un zemēm, to vēsturi un ģeogrāfiju. Pastāv uzskats, ka G.Stendera “Augstas gudrības grāmata…” ir pirmais plašākais filozofiska rakstura sacerējums latviešu valodā. Skolu vajadzībām Vecais Stenders sarakstīja vairākas mācību grāmatas. Apgaismes ideju nesēji Garlībs Merķelis (1769-1850) Piemineklis Garlībam Merķelim Lēdurgā Apgaismības idejas paudis arī Baltijas vācu apgaismotājs, vēsturnieks un rakstnieks Garlībs Merķelis. Mācībā par valsti atzina, ka tautai ir dabiskas tiesības uz revolūciju, uz despotisma un dzimtbūšanas likvidēšanu, un aicināja Krievijas carisko valdību atbrīvot Vidzemes zemniekus no dzimtbūšanas. Lielāko popularitāti Baltijā un arī Vācijā iekaroja viņa grāmata “ Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”. Viņš kaismīgi aizstāvēja lielu un mazu tautu brīvas un vispusīgas attīstības ideju. G.Merķeļa darbi modināja interesi par latviešiem kā tautu, ne vairs kā zemnieku kārtu, par latviešu vēsturi. Vācu muižnieki un mācītāji vērsās pret G.Merķeli un viņa darbiem pat pēc apgaismotāja nāves. Apgaismes ideju nesēji Johans Gotfrīds fon Herders (1744 - 1803) 18.gs. otrajā pusē Rīgas Domskolā par skolotāju strādāja vācu apgaismotājs Johans Gotfrīds Herders (1744-1803).Viņš izvirzīja tiem laikiem oriģinālu domu, ka kultūras attīstībā sevišķa nozīme ir tautu daiļradei – folklorai. Tās izpētei un popularizēšanai viņš veltījis daudz laika un pūļu. Herders vācis un pirmo reizi citu starpā publicējis arī latviešu tautasdziesmas. V. Glezniecība 17. un 18.gs. tēlotāja māksla bija saistīta ar vācbaltiešu, poļu un krievu aristokrātiju. Muižnieku apartamentus greznoja mākslas darbi, kuru autori arī bija no vācbaltiešu aprindām. Gleznotājs kā amats pastāvēja, jo portretu pasūtīšana bija kļuvusi par turīga pilsētnieka reprezentatīvu elementu. Daudz mākslasdarbu bagāto piļu īpašnieki bija ieveduši no Rietumeiropas. Kurzemes Hercoga un bagātāko muižnieku pilīs tie veidoja veselas galerijas. Latvijā māksliniecisko izglītību nevarēja iegūt, tāpēc vācbaltieši izcelsmes pirmie mākslinieki studēja Rietumeiropas mākslas augstskolās, kā arī Pēterburgas Mākslas akadēmijā Fridrihs Hartmanis Barizjens 1724 – 1796 Ģimene Kurzemes hercoga galma gleznotājs. Gleznoja parādes portretus, dekorācijas teātra uzvedumiem, kā arī veica gleznojumus Jelgavas rezidencē. Atveidojis arī vienkāršo cilvēku portretus. Sieviete ar vējlukturi 1787 (Dr. Gunta Belēviča kolekcija) Johans Heinrihs Baumanis (1753 – 1832) Tirgoņa G. Nestora portrets Pašportrets Viens no populārākajiem 18.gs. beigu un 19.gs. sākuma māksliniekiem bija Johans Heinrihs Baumanis. Gleznotājs bijis arī kaislīgs mednieks un daudz ceļojis pa Vidzemes un Kurzemes muižām. Mākslinieka lieliskā dabas izjūta, konkrētais lietu un dzīvnieku tēlojums ļauj sasniegt sava veida pilnību tieši klusās dabas un medību tematikas gleznās. Johans Leberehts Eginks 1784-1867 Pašportrets Viens no slavenākajiem Eginka darbiem ir "Odisejs un Nausikaja" (tajā uzskatāmi savijas romantisma un klasicisma tradīcijas). Jelgava savu nozīmību saglabāja arī pēc Kurzemes hercogistes likvidēšanas. Pētera akadēmijai (vēlāk ģimnāzijai) bija liela nozīme vietējās mākslas dzīves veicināšanā. Par zīmēšanas pedagogu šai mācību iestādē strādāja Johans Leberehts Eginks. Viņš radījis romantiski traktētas mitoloģiska un vēsturiska satura kompoz;icijas, portretus un altārgleznas. Karls Gothards Grass 1720 - 1796 Karls Gothards Grass. Karači ūdenskritums pie Aderno Etnas pakājē. 1808 Grasa glezniecības un grafikas darbos jūtama tolaik valdošā klasicisma ietekme, kas savdabīgi savijusies ar dzejiski apgarotas romantikas strāvojumu. Viņa mākslinieciskajā mantojumā sastopami gan vairāki Latvijā tapušie ainavas zīmējumi, piemēram, krāšņo Amatas krastu skati, gan ārzemju ceļojumu laikā zīmētās studijas, gan gleznotie vērienīgie dabasskati. Sevišķi piemināmas Sicīlijas un Šveices panorāmas. VI. Arhitektūra Baroka arhitektūra Klasicisma arhitektūra Baroks Latvijā Nikolass Sefrenss Sv. Trīsvienības baznīca Liepājā Apriķu baznīca Rastrelli projektētās pilis Reiterna nams Rīgā Danenšterna nams Rīgā Pētera baznīcas tornis Aglonas bazilika Pasienas baznīca Krāslavas baznīca Accademia Petrina Jelgavā Baroka aizsākumi Kurzemes hercogistē Hercogs Jēkabs Kuģi tika greznoti ar kokgriezuma tehnikā darinātiem tēliem. No 17. līdz 19.gs. tika uzbūvētas pašas mākslinieciski vērtīgākās celtnes, kādas jelkad Latvijā būvētas. Stilistiski tās atbilst tā laikaposma tradīcijām, kas Eiropā nodēvēts par baroka laikmetu. Baroka greznība visspilgtāk izpaudās lielo baznīcu un piļu arhitektūrā un palīdzēja demonstrēt īpašnieku varenību un bagātību. Baroka stila aizsākumi Latvijā saistās ar Kurzemes hercogisti un hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1642 – 1682). Savas kuģu flotes izgreznošanai ar kokgriezumiem tika uzaicināti meistari no ārzemēm, viņu vidū koktēlnieks Nikolass Sefrenss (vecākais). Nikolauss Sefrenss (1662-1710) Latvijas baroka laikmeta baznīcu dekoratīvās tēlniecības vēsturē labi zināms Nikolausa Sefrensa 1662 jaunākā vārds. Pirmās koktēlnieka iemaņas guvis pie tēva darbnīcā. Pēc tēva nāves vai pat agrāk, pārņēma hercoga tēlnieka nosaukumu. Kā viens no mākslinieciski iespaidīgākajiem 17. gs. 90. gadu mākslā izceļas Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra retabls. Spilgti to apliecina arhitektonisko, figurālo un ornamentālo motīvu variāciju daudzveidība. Nikolausa Sefrensa kokgriezumi Liepājas Sv. Annas baznīcā Akanta ornaments Liepājas Sv. Annas baznīcas retabla pamatnē Golgātais aina no Liepājas Sv. Annas baznīcas Lestenes baznīcas interjera detaļas Kancele Lestenes baznīcas retabla trešā stāva Glorija ar eņģeli No ornamentālistikas barokā bija iecienīts akants, rozetes, tā saucamais auss skrimstalas ornaments. Baroka kompozīcijās bieži iekļāva rotaļīgas bērnu figūras. Dominē baltā, zilā krāsa, zeltījumi, marmors, stuka veidojumi, kokgriezumi. Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca Liepājā Apjomīgā mūra baznīca pēc J. K. Dorna projekta celta 1742. – 1758. g. vācu draudzes vajadzībām. 55 m augstais tornis pabeigts 1866. g. Dievnamam ir velīnā baroka stila fasāde, grezns rokoko un baroka interjers. Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca Liepājā 1697. gadā baznīca ieguvusi savu izcilāko dārgumu - kokgriezēja Nikolasa Sefrensa jaunākā (1662-1710) darināto monumentālo altāri ar trīsstāvu kompozīciju (tā augstums ir 9,7 m). Šis baroka šedevrs ir Austrumeiropas mēroga mākslas darbs. Sv.Trīsvienības baznīcas ērģeles Baznīca slavena ar savām ērģelēm, kas būvētas no 1773. – 1780. g. Līdz1912. g. Sv. Trīsvienības ērģeles bijušas lielākās pasaulē, tagad tiek uzskatītas par lielākajām Eiropā. Apriķu baznīcas interjers Griestu gleznojumu autors Kristiāns Berngards Rode. Apriķu baznīcas interjers pieder pie izcilākajiem Latvijas baroka mākslas piemēriem 18.gs. vidū. Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētās pilis Ziemas pils Pēterburgā F. B. Rastrelli (1700 - 1771) ir itāļu izcelsmes krievu arhitekts, ievērojams 18. gadsimta baroka meistars, kas 1716. gadā kopā ar tēvu, tēlnieku un arhitektu, ieradās Pēterburgā. No 1738. gada līdz 1763. gadam viņš ir Krievijas galma virsarhitekts. Rastrelli ir arī darbojies Kurzemē ap 1735. 1740. gadu un no 1764. - 1769. gadam, ar pārtraukumiem. Rastrelli pilīm ir raksturīga spēcīga masu un apjomu dinamika, kā arī bagātīgs fasāžu un interjeru dekors. Rastrelli iznīcināja jebkuru fasādes plakanumu, piepildot to ar dažādiem elementiem kolonnām, augu ornamentiem un citu. Rundāles pils Ernsts Johans Bīrons Rundāles pils ir izcilākais baroka arhitektūras un rokoko dekoratīvās mākslas piemineklis Latvijā. Pils celtniecība sākās 1736. gadā, kad Rundāles muižu savā īpašumā bija ieguvis grāfs Ernsts Johans Bīrons. Grandiozās celtnes projektu izstrādāja un būvdarbus vadīja arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Pils interjerus veidoja itāļu gleznotāji Frančesko Martini un Karlo Cuki, bet dekoratīvās tēlniecības darbus izpildīja no Berlīnes ataicinātais meistars Johans Mihaels Grafs. Līdz 1768. gadam pils celtniecības otrā kārta bija pabeigta. Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai par Rundāles pils īpašnieku kļuva grāfs Zubovs, bet vēlāk tā pārgāja grāfu Šuvalovu dzimtas rokās (Šuvalovi Rundālē saimniekoja līdz 1920. gadam.) Rundāles pils Salīdzini ar Versaļas pils plānojumu Rundāles pils ansambli veido uz centrālās ass novietots ārējais pagalms ar simetriski izkārtotām saimniecības ēkām (stalli un ratnīcu) katrā pusē, pati pils ar iekšējo pagalmu un, visbeidzot, franču, resp., ģeometriskais parks, kā arī otrs - medību parks pils aizmugurē. Pils kompozīcijas pamatā ir trīs korpusu bloks, ko ziemeļu pusē noslēdz divi škērskorpusi ar vārtiem vidū. Rundāles pils 1972. gadā nodibināts Rundāles pils muzejs un uzsākta pils restaurācija, kas joprojām turpinās. Šī pasākuma mērķis ir konsekventa arhitektūras un mākslinieciskās apdares autentiskuma saglabāšana. Rundāles pils divos stāvos atrodas 138 telpas. Centrālo korpusu aizņem hercoga apartamenti, viss austrumu spārns paredzēts reprezentācijai, tajā atrodas Zelta - troņa zāle, Baltā - deju zāle un Lielā galerija - svētku ēdamzāle. Rietumu korpusā dzīvoja hercogiene un citi valdošās ģimenes locekļi. Parādes zāles Zelta zāle Baltā zāle Dažādu rotājumu bagātība valda arī Rastrelli interjerā, kas izpaužas piļu anfilādēs, radot ilūziju par telpas bezgalību, ko lieliski papildina telpu spoguļi, zelta rotājumi un sveču gaismas klusais mirdzums. Arhitekts parasti projekta māksliniecisko ieceri izstrādāja kompleksi - sākot ar ēkas iekļaušanu apkārtējā vidē un beidzot ar apdares detaļām. Pils interjērs Rožu istaba Hercoga guļamistaba Audienču kabinets Svētki Rundālē Imants Lancmanis – Rundāles pils direktors kopš 1975.g. Rundāles baroka dārzs Aptuveni 10 ha no pils kopējās teritorijas aizņem franču dārzs. To veido ornamentālais parters pils priekšā ar trim strūklaku baseiniem, cirptu dzīvžogu ietverti bosketu laukumi, starveida alejas, pergolu ejas, paviljoni un zaļais teātris. Jelgavas pils Arhitekts - Frančesko Bartolomeo Rastrelli Jelgavas vecā pils Pils vēsture aizsākās 1737.gadā, kad par jauno Kurzemes Zemgales valdnieku ievēlēja Ernestu Johanu Bīronu (1690-1772) Krievijas Ķeizarienes Annas Ivanovnas favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences - 14. gs. celtās Livonijas Ordeņa pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij. Jelgavas pils Pilij sākotnēji bija trīs korpusi U veidā un bagātīga rokoko stila interjeru apdare. Ar 1772.g. hercogs sāka to apdzīvot. Pēc I pasaules kara pili nodedzināja, un tās atjaunošanu sāka tikai pēc 1920.gada. 1937.g. kādreizējo staļļu vietā pēc arh. E.Laubes projekta uzcēla ceturto korpusu noslēdzot pils pagalmu. II pasaules karā pils izdega un pēc tam atjaunošanas darbi tika pabeigti 1961.gadā. Pilī 1.stāvā daļēji saglabājusies interjeru apdare. Baroks Rīgā Reiterna nams Reiterna nams ir skaistākais tirgotāju nams Rīgā, jaunajai mājai jāatspoguļo tās īpašnieka turība, jāpiesaista rīdzinieku uzmanība. Jāatzīst, ka bija ar ko piesaistīt, jo pirmo reizi Rīgā celtne ar garenisko fasādi pret ielu, pirmo reizi mājai tik augsti griesti, pirmo reizi sīkrūtūtos logus nomaina viengabala stikla logi. Pieņemts uzskatīt, ka Reiterna namu projektējis Rīgas būvmeistars Ruperts Bindenšū. Nama fasādē izveidota monogramma un uzcelšanas gads 1685. Ieeju ietver skaists, akmenī cirsts portāls ar kolonnām. Tas ir Rīgas labākā akmeņkaļa A.Šmisela darbs.Te redzami fantastiski augi, eksotiskas ziedu un dzīvnieku rindas; kaut kas tāds nav bijis nevienai laicīgajai celtnei. Reiterna nams Tiem laikiem tas ir ļoti ērts un plašs nams. 1.stāvā atrodas tirdzniecības telpas, 2.stāvu aizņem īpašnieka istabas, bet 3.stāvs, kas ir salīdzinoši zemāks par iepriekšējiem, paredzēts zeļļiem un bodes puišiem. Gandrīz 12 m augstajos bēniņos ierīkotas noliktavas. Dannenšterna nams Dannenšterna nams ir viens no ievērojamākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, kas celts pēc Zviedrijas baroka paraugiem. Tas sastāv no trim savstarpēji savienotiem korpusiem galveno ielas un diviem pagalma, kas savienoti ar caurbrauktuvi. Galvenais korpuss ir divstāvu ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem. Nams uzbūvēts 1696. gadā un bija lielākā savrupmāja Rīgā. Nama īpašnieks bija holandiešu tirgotājs Ernests Metsū, kuram piederēja pusotra simta kuģu un kam vēlāk Zviedrijas karalis piešķīra titulu fon Dannenšterns. Dannenšterna nams Barokālo portālu autors ir tēlnieks Dītrihs Valters. Nama fasādi rotā astoņi pilastri ar grezniem kapiteļiem Pētera baznīcas tornis Baznīcas ieejas portāls Pētera baznīcas torņa celtniecība tika aizsākta 1456.g., pabeidzot 1491.g. Tornis bija 136 m augsts, smailes galā bija lode, kas kalpoja par dokumentu krātuvīti, un gailis. 1666.g. tornis sagāzās, pēc tam baznīcas atjaunošanas darbus vadīja Ruperts Bindenšū, kas pārbūvēja torni un izveidoja rietumu fasādi ar barokālajiem portāliem. Diemžēl 1721.g. agrā maija rītā baznīcā iespēris zibens, uguns aptvērusi visu ēku. Pētera I rīkojumu celtni sāka atjaunot. Līdz 1941.g. 29.jūnijā Pētera baznīca atkal tiek bojāta. 1954.g. aizsākās baznīcas konservācijas un restaurācijas darbi (arh. P.Saulītis, G.Zirnis), torņa atjaunošana notika 1968.-73.g. Tagad torņa augstums ir 121 m. Aglonas katoļu bazilika Aglonas katoļu baznīca ir Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Dominikāņu ordenis Aglonā nodibināja klosteri un gadu vēlāk uzcēla pirmo koka baznīcu. Kad 1699. gadā uzceltā baznīca nodega, tās vietā 1768. 1780. g. uzcēla mūra klostera ēku un staltu baroka stila baznīcu ar dieviem 60 m augstiem torņiem. Aglonas katoļu bazilika Dievnama interjera apdare tapusi 18. - 19. gs. Baznīcas iekārtas priekšmeti kancele, ērģeļu prospekts, ērģeles, biktssols, soli darināti 18. gs., sānu altāri - 19. gs. sākumā. Aglonas katoļu bazilika Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulpūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte"(17.gs.), kuru atsedz tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā. Pastāv uzskats, ka tai piemīt dziednieciskas spējas. Pasienas Svētā krusta baznīca Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca - Viena no izcilākajām baznīcām Latgalē un arī visā Latvijā. Tā celta ar grāfa J.Borha atbalstu 1761. gadā poļu baroka stilā. Dievnams sākotnēji būvēts kā dominikāņu klostera baznīca pēc pirmās koka baznīcas nodegšanas. Baznīca ir maz pārveidota, šeit joprojām saglabājies krāšņais rokoko stila interjers, ko veidojuši 18. gs. vietējie un ārzemju meistari. Krāslavas baznīca Celta no 1755. līdz 1767.gadam pēc itāļu arhitekta Antonio Parokko projekta. Baznīcā ir 12 altāri. Academia Petrina Jelgavā “Academia Petrina” celta no 1773. līdz 1775. gadam baroka stilā ar klasicisma iezīmēm pēc hercoga E.J.Bīrona galma arhitekta S.Jensena projekta. Akadēmiskās ģimnāzijas dibinātājs bija E.J.Bīrona dēls Pēteris Bīrons - pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs, kura vārdā tā arī nosaukta. Ēkas centrā izveidotajā 35 m augstajā tornī līdz 1919. gadam pastāvēja pirmā astronomiskā observatorija Latvijā. Klasicisms Latvijas arhitektūrā Stila iezīmes Dž. Kvarengi Kazdangas pils Mežotnes pils Rīgas rātsnams Arsenāls Aleksandra arka Alūksnes baznīca Gulbenes dzelzceļa stacija Eola templis Alūksnē Stila iezīmes 18.gs. beigās un 19.gs. sākumā par dominējošo stilu arhitektūrā kļuva klasicisms. Ja baroka arhitektūru galvenokārt raksturo pilis un baznīcas, tad klasicismā liela vērība tiek veltīta arī sabiedrisko ēku būvniecībai (teātri, muzeji, dzelzceļa stacijas u.c.) Klasicisma stils daudzus elementus pārņēma no antīkās arhitektūras (portiki ar kolonnām, frontoni, dekorētas dzegas, ornamenta joslas ar meandra rakstu u.c.). Klasicisma stils pauda tendenci uz lepnu vienkāršību un atturīgu varenību. Nozīmīgākie klasicisma paraugi sastopami Kurzemes muižu arhitektūrā. Džakomo Kvarengi (1744 – 1817) Dž.Kvarengi (1744 – 1817) Durbes pils Villa Medem Jelgavā Pazīstamākais klasicisma laikmeta arhitekts Kurzemē bija Džakomo Kvarengi (Giaccomo Quarenghi), (1744 – 1817). Viņš izstrādāja projektu Elejas pilij. Neraugotie uz to, ka šis projekts netika tūlīt realizēts, tas kļuva par paraugu, pēc kura tapa vesela virkne klasicisma piļu (Mežotnē, Kazdangā, Elejā, Blīdenē, Durbē un citur). Kazdangas muižas pils Dārza fasādē ieapaļš centrālais izvirzījums. Cokolstāvā atrodas apaļa zāle. Virs tās, divu stāvu augstumā, lielā apaļā zāle. Izvirzījums segts ar kupola jumtu Pils celta no no 1800. līdz 1804. gadam. Arhitekts J.G.Ā. Berlics. Pēc pils īpašnieka pasūtījuma Berlics izmantojis slavenā, Krievijā strādājošā, itāļu arhitekta Dž.Kvarengi Elejas pilij izstrādāto projektu, to nedaudz pārveidojot. Pils galvenās fasādes centrā virs arkādes atrodas 6 kolonnu portiks ar trīsstūra frontonu. Mežotnes pils Mežotnē ir viens no vislabāk koptajiem ainavu parkiem Latvijā. No pils logiem paveras brīnišķīgi skati uz parku un gleznaino Lielupes krastu. 1797. gadā sākās pils celtniecība, sakšu arhitekta J.Ā. Berlica vadībā. Par pamatu tika izmantots itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekts, kuru J. G. Ā. Berlics papildināja ar sānu rizalītiem. 1802. gadā pils celtniecība tika pabeigta. Mežotnes pils interjers Pils pilnībā atjaunota 2001.gadā Rīgas rātsnams Johana Kristofa Broces zīmējums Pirmā celtne Rīgā, kurā parādās klasicisma formas bija Rātsnama jaunā ēka (pēc arhitekta Johana Frīriha fon Etingera projekta 1750. - 1765. g.), kuru uzcēla vecā nama vietā. Rātsnama arhitektūra stipri ietekmēja izmaiņas Rīgas arhitektūras attīstībā. Rīgas rātsnams Atjaunotā Rīgas rātsnama fasāde mūsdienās 19. gs. vidū rātsnams atkal piedzīvo pārmaiņas. Rīgas galvenais arhitekts Johans Daniels Felsko piebūvē namam trešo stāvu, vienkāršo iekštelpas, kas noved pie torņu proporciju zuduma un 18. gs. celtais nams zaudē iepriekšējā pārbūvē iegūtās baroka iezīmes un kļūst par eklektikas piemēru. Arsenāls Muitas noliktavas ēka Torņa ielā 1, pie pilsētas aizsargmūra ārsienas atrodas bijusī lielā muitas noliktava (1828 - 1830) - vienstāva ēka ampīra stilā, kura stiepjas 135 m garumā. Tās monotonajā būvķermenī izceļas vidusdaļas izvirzījums un paaugstinājums. Fasādes gludā plakne atdzīvināta, izmantojot ar arkām pārsegtu durvju un logu ailu ritmisku grupējumu, kā arī greznu triglifu joslu. Pagājušā gadsimta beigās celtne restaurēta, un vienā daļā tas iekārtota mākslas izstāžu zāle. Aleksandra triumfa arka Latvijā vienīgā triumfa arka ir Aleksandra vārti Viesturdārzā Aleksandra triumfa arka celta 1815.-1817.gadā par godu 1812.gada Tēvijas karam. Arhitekts/autors - Johans Daniels Gotfrīds. Vārti celti pēc Romas triumfa arku parauga. Augstums 10,1m. Platums 9,7m dziļums 5,5m caurbrauktuves platums - 4,25m. Vārtus rotā četri bronzas medaljoni ar kara un miera simboliem. Vārti sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas pilsētas robežas, tag. Brīvības ielā pie gaisa tilta. 1904. gadā tos pārvietoja tālāk līdz tag. Šmerļa ielas stūrim, bet 1936. gadā uz tagadējo atrašanās vietu Viesturdārzā. Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1781. - 1788. gadā, un tā ir ievērojams Latvijas agrīnā klasicisma arhitektūras paraugs. Tās arhitektūrā projekta autors Kristofs Hāberlands (1750 - 1803) atkārtojis atsevišķus Rīgas Pētera Pāvila katedrāles torņa kompozīcijas paņēmienus. Ēkas apjomu formas kopumā ir tradicionālas luteriešu 18. gs. dievnamiem – viens tornis (55 m augsts) un stāvs divslīpju jumts, kas no torņa gala paslēpts aiz barokālām volūtām. Baznīcas fasāžu apdare daļēji veidota no granīta blokiem un materiālu dažādība bagātina fasāžu māksliniecisko izteiksmību. Eola templis Alūksnes muižas parkā Rotonda kā angļu parka klasisks elements Klasicisma stilā darinātais Templis grieķu vēja dievam Eolam celts 18. gadsimta deviņdesmitajos gados. Šobrīd tempļa vidū saglabājies granīta postaments, uz kura savulaik atradusies Eola figūra. Templis darināts no kaltiem akmeņiem, kuros iebūvēti dzelzs balsti, kas tur tempļa jumta kupolu. Kupola virsotni rotā zelta aplis, kas it kā attēlo saules seju. Tā iekšpusē bijušas iekārtas četras arfas, kas, vējam uzpūšot, skanējušas. 10.3. Kultūra Latvijā no 17.gs.-19.gs. 1. pusei Prezentācijai izmantotie avoti: Avotiņa, A., Blūma, D. u. c. Latvijas kultūras vēsture, - Rīga: Zvaigzne ABC,2003. Gorkins N., Blūma D. Latvijas kultūras vēsture. –Rīga, 2002. Priedītis A. Latvijas kultūras vēsture. Daugavpils, 2000. Sarma, I. Latvijas kultūras vēsture, - Rīga: Raka, 2003 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne