Transcript Tſchettrus=deßmittz deenas un tſchettrasdeßmittz nacktis „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā“ Everita Andronova [email protected] LU Matemātikas un informātikas institūts/ Sanktpēterburgas Valsts universitāte LZP projekts Nr.

Tſchettrus=deßmittz deenas un
tſchettrasdeßmittz nacktis
„Latviešu valodas vēsturiskajā
vārdnīcā“
Everita Andronova
[email protected]
LU Matemātikas un informātikas institūts/
Sanktpēterburgas Valsts universitāte
LZP projekts Nr. 212/2012
„Korpusā balstīta elektroniska latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca“
4,14,24,40,42,46,84,144,400,430,450,
490, 4000, 4034, 44 000, 144 000,
4.,14.,24.,34.,44.,54.,64.,104.,145.,146.,
puscetorts ‘trīsarpus’
Ock weena Kleek§chana no Au§trumas / ock
weena Kleek§chana no Wackara pu§śes / ock
weena Kleek§chana no t§chettreems
Wehyeems / weena Kleek§chana par wi§śu
Jeru§alem vnd to Ba§nizu (..) / weena
Kleek§chana par wi§śeems Ļaudeems.
Manc1631_LVM, 22417
Skaitļa vārdu varianti
•
•
•
•
•
c- vs. č- vārda sākumā
-or- vs. -urcetr- vs. ceterlokāmas / nelokāmas formas
kārtas skaitļa vārdu noteiktās un nenoteiktās
galotnes
• citi gadījumi
1. Rakstība
(valodas kontaktu atspoguļotāja)
Līdzskanis vārda sākumā
Vecākajos rakstu avotos saglabājusies
pamata skaitļa vārda sakne ‘cetr-’
cetri (16) card. num. a§tonede§mette vnd
czeetre (2), cettre (3), cettres (1), czettreems
(1), czettres (1), czettrus (1), zettri (5), czettre
tuxto§che (2)
1. Rakstība
c- vārda sākumā:
• c- - CC1585
(cettre CC1585; citi vārdi CC1585 ar /c/: cek, cetturte)
• cz- - EvEp1587 ; EvEp1615 (czetterpadde§mette
EvEp1587: burtkopa <cz> bieži apzīmē /c/:
bhedaczetiges, czaly§ches, czeelees)
• czettreems Manc1631_Syr;
citi vārdi: czaur; czeek, czeena
• z- - Fuer1650_70_1ms un Fuer1650_70_2ms
(1 gadījums ar č- vārda sākumā)
1. Rakstība
17.gs. avotos č- vārda sākumā (Endzelīns 1951:488:
č- (c- vietā) laikam dabūjis slāvu valodu ietekmē)
• četri, četras (89) card. num. aśtoņdeśmits un
tśchetreem (1), a§tonedeßmitteem und t§chettreem (1)
(..) diwideśmits tśchetri (2), (..) tśchetras (7), tśchetree`
(1), tśchetreem (8), tśchettreem (1), tśchetri (3),
tśchetro^s (2), tśchetros (1), czettrems (1), t§chettrahß
(3), (..) t§chettreems (2), (..) śimts tśchetrdeśmits un
tśchetreem (1), tśchetr tuhk§toścheem (1), tśchetr
tuhkśtoścho (1), t§chettreem tuhxto§cheem (1), t§chettri
tuhxtośchi (1), tśchetr=tuhk§tośchu (1), (..) t§chettri
tuhxto§chi{tuhxta§chi} trießdeßmittz vnd t§chettri (2),
tśchettr deśmits tśchettr=tuhk§tośchi (1), śimts tśchetr
deśmits tśchetri tuhk§tośchi (1), śimts tśchetr deśmits
tśchetrituhk§tośchi (1)
1. Rakstība
Tipiskie gadījumi 17.gs. avotos
• tśch- (dominē JD; 1 - LGL1685_K1)
• t§ch- (dominē Mancelim; 1 - LGL1685_V5)
• tsch- (1 - Fuer1650_70_2ms)
Cita rakstība
• czettrems (1 - Elg1621_GCG)
– Elgeram ir tikai 2 vārdlietojumi ar <cz> vārda sākumā: czettrems un
czu§ke. Citur rakstīts <c>: cäle's, cärräßen u.tml.
Līdzīgi kā cetri un četri ir 2 atšķirīgi škirkļi, tāpat arī atvasinājumi
• cetorksnis (4) s. m. zettorkschneem (4) ‘ceturtā daļa, ceturtdaļa’
• četorksnis (1) s. m. t§chettorkśchņeem (1) ‘četrotne, četrinieks,
četru cilvēku kopa’
2. Fonētika
1. Fonētiskie varianti -or- un -ur- tiek apvienoti
vienā šķirklī
– ceto(/u)rts, ceto(/u)rta (91) ord. num. cetturte (8),
zätturrtas (1), czätturta (1), zätturtu (1), cetturtcz (4),
cätturt' (1), czätturtu (2), zätturtu (4), zättortais (2),
a§tota`=deßmita`=zättorta` (1), czättorta (3), cettortz
(3), czettorte (6), czettortz (4)…
• Kārtas skaitļa vārdā dominējošā ir -or- forma (69) vs. -ur- (22)
– ceto(/u)rdiena (6) s. f. zättor=deena` (1),
zettor=deena^ (1), zättur=deena (1), zättur=deenu (2),
zätturdeena (1)
2. Fonētika
•
-or- raksturīgs galvenokārt vecākajos avotos, arī G.Mancelim un G.Dreselim,
atsevišķi gadījumi VLH1685 un LGL1685_V5
cettortcz (3) CC1585; Ench1586 (2);
czettorte (4) Ench1586 (2); Ench1615 (2)
czettortz (4) Ench1615 (2); Ps1615; Manc1631_Cat;
czättorta (3) Manc1631_Cat; czättortz Manc1631_Cat;
zättorta Manc1654_LP2; zättorta` (4) Manc1654_LP;
zättorts Dres1682_SBM; zättortz (5) Manc1637_Sal; Manc1638_L ; Manc1654_LP;
Dres1682_SBM;
zättortu (12) Manc1654_LP (5);Manc1637_Sal (2); LGL1685_V5; Dres1682_SBM
(4);
zettorta^ (8) VLH1685 (7); SKL1696_KB
cetortapadesmits (12); *cetortsdesmits; cetorkārtīgs; cetorksnis (4); četorksnis (1);
cetortadesmitis (4), puscetorts (2)
? marģināls gadījums –ar- vs. –or-:
cetortankārtan, cetortā kārtā (6) adv. cettartankartan (1), czettörtan kärtan
(2), czättortan kahrtan (1), zättorta` kahrta` (1), zättortan kahrtan (1)
2. Fonētika
-ur- un -or- līdzīgi sastopams arī atvasinājumos
ceturte (1) s. f. zätturte (1)
er§te Viertheil/ pirrma zätturte. Manc1638_PhL, 37811.
‘ceturtdaļa’
• cetorksnis (4) s. m. zettorkschneem (4) ‘ceturtā daļa, ceturtdaļa’
• četorksnis (1) s. m. t§chettorkśchņeem (1) ‘četrotne, četrinieks,
četru cilvēku kopa’
• cetorkārtīgs (1) adj. zättorkahrtigs (1) ‘četrējāds, četru veidu’
3. Neskaidri gadījumi
2. cetr- un ceter- (diez vai to var skaidrot ar
progresīvo asimilāciju) apvienoti vienā šķirklī
– cet(e)r(e/s)desmit(s) (9) card. num.
czettrede§mette (4), zettrs deßmits (1), cetter
de§§mitte (1), czetterde§mette (2), czetterde§mitti (1)
– -eter- raksturīgs 16.gs. avotiem czetterpadde§mette
(2) EvEp1587; EvEp1615; cetterkartige CC1585;
cetter de§§mitte CC1585; czetterde§mette (2)
EvEp1587; EvEp1615; czetterde§mitti Ps1615
– arī Mancelim §chetterdaļļeems Manc1631_LVM;
t§chetterdeßmits Manc1638_L; t§chetterdeßmittz
Manc1638_PhL
4. Morfoloģija
3. Lokāmi vs. nelokāmi padsmitnieki un desmitnieki
•
•
•
•
•
•
čet(e)r(as)padesmit(s) (9) card. num. tśchetr padeśmits (2),
tśchetrpadeśmits (3), t§chettras=padeßmitt (1), t§chetrpadeśmits (1),
t§chetterpadeßmett (1), t§chettrepaddeßmitteems (1)
– preek§ch t§chettrepaddeßmitteems ghaddeems Manc1631_LVM
ceterpadesmit (2) card. num. czetterpadde§mette (2)
– pirms czetterpadde§mette gaddems EvEp1615
čet(e)rdesmit(s), četra(s)desmit(is) (56) card. num.
– kattras par tahm t§chettra=deßmittahm Deenahm notickuśchas
Manc1654_LP1
– t§chettrohß=de§śmittieß ghaddohß Manc1654_LP2
cetortapadesmits (12) ord. num.
*cetortsdesmits (12) ord. num.
cet(e)r(e/s)desmit(s) (9) card. num.
4. Morfoloģija
4. Neskaidra škirkļa galvas pamatforma, ko nevar
noteikt pēc korpusā esošajiem datiem
*cetortsdesmits (12) ord. num.
zättorta`=deßmita` Deena`, Manc1654_LP1
zättorta`=deßmita`=ohtra` Weeta`, D§eeßma`, Manc1654_LP
zättorta=deßmita=tre§ścha Weeta`, Manc1654_LP1
zättorta`=deßmita`(..) zättorta` Weeta` ,Manc1654_LP1
zättorta`=deßmita`= dehwita` D§eeßma`, Manc1654_LP2
śimbta`=zättorta` deßmita` peekta` D§eeßma`, Manc1654_LP1
śimbta`=zättorta`=deßmita` śä§ta D§eeßma`, Manc1654_LP2
zättortadeßmitty Ghadda` Manc1631_LVM
weens zättorta`=deßmity Manc1638_PhL
zättorta`=deßmity und ohtra` Ghadda`, Manc1654_LP1
diwi zättorta`=deßmity Manc1638_PhL
4. Morfoloģija
5. Kārtas skaitļa vārdu noteiktā vs. nenoteiktā galotne
•
ceto(/u)rt(ai)s, ceto(/u)rta (91) ord. num. cetortapadesmits (12) ord. num.
*cetortsdesmits (12) ord. num.
•
Vīriešu dzimtē noteiktā un nenoteiktā galotne:
der vierdte/ zättortais/ zättortz. Manc1638_L, 194A23.
der vierdte/ zättortais. Manc1638_PhL, 4142.
•
Sieviešu dzimtē noteikto galotni pēc rakstības nevar atšķirt:
– cetorta jautāšana (7) czättorta jauta§chana (2), czättortta jauta§chana (1),
czettorta jouta§§chen (1), czettorta jouta§chen (1), czettorte jouta§chen (2)
– ceto(/u)rta lūgšana (9) cetterte luk§chen (1), czättorta luhk§chana (1),
czettorta luuck§chenne (2), zättorta luhk§chana (1), zättortas luhk§chanahs (1),
zättortaß luhk§chanas (1), zätturrtas luhk§chanas (1), zätturtu luhk§chanu (1)
– ? vai tas, ka numerālis vienmēr ir AR galotni (sal. lietvārda formas), nevar liecināt
par skaitļa vārda noteikto galotni
Ar to vēl viss nav galā..
Vnd kad tas T§chettrus=deßmittz
Deenas t§chettrasdeßmittz nacktis
ghaweyis by.. Manc1631_LVM, 6519
5. Citi gadījumi
6. Šķirkļa galvas izvēle
? kāda vispārināta forma vai visu variantu atspoguļojums
? Kā un vai atspoguļot pirmā komponenta celma
variantus četr-, četri-, četre-, četras- ?
• četr(i/e/as)simts (6) card. num. tśchetrśimteem (1),
t§chettri=śimbti (1), t§chettreśimbteems vnd
trießdeßmitteems (1), tśchetrśimteem un peezdeśmits
(1), t§chettras śimbtas und dewinji=deßmittes (1),
t§chetrśimts in trihsdeśmits (1)
5. Citi gadījumi
7. Brīvo vārdu savienojumu pamatforma (skaitļa vārdu
sintaktiskais pārvadījums): Nom. vai Gen.?
četrpadesmits / četrepadesmiti gadi (4) t§chettrepaddeßmitteems ghaddeems
(1), tśchetrpadeśmits gaddeem (3)
Pēc analoģijas:
Tad nu wiśśee śchee Augumee/ no Abrahama lihd§ Dawidam/
irr tśchetr padeśmits Augumi: un no Dawida lihd§ tai Aisweśchanai uhs
Babiloni/ tśchetrpadeśmits Augumi: un no thas Aisweśchanas uhs Babiloni
lihd§ Kri§tum tśchetr padeśmits Augumi. JT1685, Mt, 1:17
•
četrdesmits / četridesmiti gadi (13) t§chettri=deßmitts ghaddi (1),
§chettrohß=de§śmittieß ghaddohß (1), t§chettrus=deßmitts ghaddus (1),
trieß=t§chettrus=peetzus=śeśch=deßmittus ghaddus (1), tśchetr deśmits gaddus (1),
tśchetrdeśmits gaddeem (1), tśchetrdeśmits gaddi (1), tśchetrdeśmits gaddus (2),
tśchetrdeśmits gaddeem (1), tśchetrdeśmits gaddus (3)
5. Citi gadījumi
8. Seno tekstu īpatnības – kā tās parādīt?
• (otrā desmitā in) cetortā svētdiena (trešā desmitī)
(10) ohtra^ deśmita^ in zettorta^ śwehdeena^ (2),
zettorta^ śwehdeena^ (6), zettorta^ śwehdeena^
treścha^ deśmiti^ (2)
Δ viens / divi cetortādesmitī (2)
weens zättorta`=deßmity. Manc1638_PhL, 4136.
diwi zättorta`=deßmity etc. Manc1638_PhL, 4137.
‘četrdesmit viens utt.’.
• Rakstības īpatnības
trieß=t§chettrus=peetzus=śeśch=deßmittus ghaddus (1)
5. Citi gadījumi
• Lielā Ceturdiena (6) leela Zettur=deena (1),
leela Zättur=Deena (1), Leela^ Zettor=Deena^ (1),
Leela` Zättor=Deena (1), leelu Zättur=Deenu (2)
– sugasvārdiem mēs parasti visas formas rakstām ar mazajiem
burtiem. Te ir svētku nosaukums, īpašvārds.
• četrie (1) card. num. def. diwdeśmits tśchetree (1)
Un tee tśchetri Lohpi śazzija
Amen: un tee diwdeśmits tśchetree Wezzajee mettahs Semme/
un peeluhd§e to/ kas muh§chigi
muh§cham d§ihwo. JT1685, Atk 5:14.
- vai šādu kārtas skaitļa vārda lietojumu izdalīt kā atsevišķu
škirkli?
--- tomēr jāņem ārā no vārdnīcas
Korpuss. Vārdnīca.
Valodas vēsture.
1. Salikteņos skaitļa vārds + (pa)desmit pirmais
komponents iegūst sieviešu dzimtes galotni –as,
ja saskaņojas ar sieviešu dzimtes lietvārdu:
Attweddehß winja Meitiņu / tad by winja
t§chettras=padeßmitt Deenas nhe§chkie§ta /
unnd by mahjahß pallickt śe§śchas=deßmitz
unnd śe§śchas Deenas / und nhe kahdu
§chkie§tu Leetu ai§karrt. Manc1654_LP1 22425.
Korpuss. Vārdnīca.
Valodas vēsture.
2. Ir vērojama tendence G.Manceļa darbos lietot
atšķirīgas lokāmā 10 (un 100) formas atkarībā no
sekojošā lietvārda:
zättorta`=deßmita`=ohtra` Weeta`, D§eeßma`, Manc1654_LP
śimbta`=zättorta` deßmita` peekta` D§eeßma`, Manc1654_LP1
śimbta`=zättorta`=deßmita` śä§ta D§eeßma`, Manc1654_LP2
zättortadeßmitty Ghadda` Manc1631_LVM
weens zättorta`=deßmity Manc1638_PhL
zättorta`=deßmity und ohtra` Ghadda`, Manc1654_LP1
diwi zättorta`=deßmity Manc1638_PhL
’10’ seno tekstu korpusā sastopam gan kā seno i-celmu (tre§§cha` deßmity
und zättorta` ), gan kā o-celma vārds (a§tonedeßmitteem und t§chettreem
ghaddem), gan ā-celma vārds (t§chettra=deßmittahm deenahm), kā arī
nelokāmas formas (tśchetrdeśmits gaddus).
Secinājumi
Bagātīgais skaitļa vārdu materiāls
sagādā daudz jautājumu vārdnīcas
veidotājiem, atsevišķos gadījumos saraibinot
šķirkļa vārdu.
Vēl priekšā 10 un 100...
http://www.tezaurs.lv/lvvv/
PALDIES!