Slide 1

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 2

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 3

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 4

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 5

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 6

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 7

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 8

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 9

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 10

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 11

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!


Slide 12

Latvijas ūdens gliemji

Izstrādāja:







Sikšņu pamatskolas 9.klases skolnieces:
Krista Krūzmane
Oksana Mihailova
Rasa Reķe
Justīne Buža

Gliemji


Pasaulē ir zināms ap 130 000 gliemju
sugas, tādēļ pēc sugu skaita dzīvnieku
valstī gliemju tips (mollusca) ieņem otro
vietu tūlīt aiz posmkājiem. Vislielākā
gliemju sugu daudzveidība ir jūrās un
okeānos. Tikai divas no klasēm – gliemeži
un gliemenes ir apguvuši arī saldūdeņus,
un tikai viena klase – gliemeži ir sastopami
uz sauszemes.

Gliemji Latvijā







Latvijā konstatētas 47 sugas. No tām 4
dzīvo jūrā, bet pārējās saldūdeņos.
Saldūdeņos uz gultnes dzīvo:
bezzobes
perlamutrenes.

Biezā perlamutrene





Lapžautņu kārta
Dižgliemeņu dzimta
Samērā bieži sastopama
suga, sastopama visā
Latvijas teritorijā. Šī ir
viena no tekošo ūdeņu
sugām. Barojas ar
baktērijām. Oldējēji.
Kāpuru stadija – glohīdijs.

Cekulainā pundurgliemene








Ļoti reta suga.
Dzīvo ezeros un upēs ar lēnu
straumi, dūksnainās vietās,
smilšainās vai dūņu gruntīs.
Barojas ar detrītu, baktērijām,
vienšūņiem, aļģēm.
Konstatētā sastopamība un
izplatība Latvijā: Kaņiera
ezers., Daugava pie Kokneses,
Rēzeknes ez., pie Baldones,
Daugavas lejtece, Burtnieku
ez., Liepājas ez., Ungurpils ez.,
Raunas upe, Lielupe, Venta,
Buļļezers pie Garkalnes,
Vecdaugava.

Ziemeļu upespērlene, upju
pērļgliemene







Ļoti reta suga. Ierakstīta ne
tikai Latvijas sarkanajā
grāmatā, bet arī Baltkrievijas,
Lietuvas, Igaunijas, bija PSRS,
Polijas, Norvēģijas, Somijas,
Zviedrijas, Ziemeļvalstu un
IUCN ir apdraudēto sugu
sarakstā.
Izplatība un sastopamība
Latvijā: galvenokārt Vidzemē.
Dzīvo tīrās skābekļa bagātās
upēs ar ļoti zemu kalcija
koncentrāciju ūdenī un
smilšainu vai oļainu gultnēs.
Populācija izzūd antropogēno
faktoru darbība rezultātā.

Gliemeņu sugas











Ūdens dzīvnieku noteicējā Loreta Urtāne
minējusi šādas gliemenes:
Parastā apaļgliemene
Platā apaļgliemene
Ovālā zirnīšgliemene
Daudzveidīgā sēdgliemene, jeb Dreisena
Dižgliemene
Slaidā perlamutrene
Ķīļveida perlamutrene
Bezzobe

Pērles Latvijā




18.gs. meklējot pērles Latvijā ziemeļu
upespērlenes masveidā tika iznīcinātas.
Mūsdienās viņu palicis tik maz, ka, pat
izķerot visas atlikušās upespērlenes nez
vai izdotos atrast kādu pērli.
Ja smilšu graudiņš nokļūst starp mantiju
un austeres čaulu, to pārklāj perlamutrs
un veidojas pērle. Piecos gados pērles
pieaug tika par vienu milimetru.

Gliemju izmantošana






No gliemeņu čaulām izgatavo dažādus
rotājumus un pogas.
Pērles veidojas daudzu sugu gliemenēs
(dažkārt arī gliemežos), tomēr vērtīgākās
pērles atrod tikai pērļgliemenēs.
Daudzu sugu jūras gliemenes (piem.
mīdijas un austeres) cilvēki izmanto
pārtikā.

Aizsardzības pasākumi








Apzināt savā apkārtnē vēl nezināmās
gliemju sugas.
Ar ekspertu palīdzību, noteicējiem tās
noskaidrot.
Iepazīt Latvijas gliemjus klātienē un
internetā.
Neaizskart dzīvās dabas objektus bez
vajadzības.

Iegaumē!








Mums apkārt ir daudz nezināmā, iepazīsti
to!
Mazajās foreļu upītēs – mūsu apkārtnē
Vizlā – iespēja atrast pērļgliemeni.
Nepērc un neizmanto izstrādājumus no
dzīvās dabas!
Nekādā gadījumā neaizskar aizsargājamās
gliemju sugas!