Transcript 8.1. Cilvēks un sabiedrība 19.gs. kultūrā I.Laikmeta vēsturiskā bāze Vispārīgs pārskats Kultūras centri Ieskats vēsturē Jēdzieni II.Kultūru ietekmējošie procesi Industrializācija Urbanizācija Eiropocentrisms III.Sabiedrība, pārmaiņas tās struktūrā Pārmaiņas sociālajā struktūrā Buržuāziskās vērtības.

8.1. Cilvēks un sabiedrība 19.gs.
kultūrā
I.Laikmeta vēsturiskā bāze
Vispārīgs pārskats
Kultūras centri
Ieskats vēsturē
Jēdzieni
II.Kultūru ietekmējošie procesi
Industrializācija
Urbanizācija
Eiropocentrisms
III.Sabiedrība, pārmaiņas tās struktūrā
Pārmaiņas sociālajā struktūrā
Buržuāziskās vērtības
I.Laikmeta vēsturiskā
bāze
Vispārīgs pārskats
Galvenie kultūras centri Eiropā
Ieskats vēsturē
Laikmetu raksturojošie jēdzieni
Ko šie attēli tev stāsta par 19.gs. kultūru?
40.0003000
2000
1000
500
1
500
1000
1500
1600
1800
2000
Kultūras centri Eiropā
Par 19.gs. kultūras
dzīves noteicošajiem
centriem kļuva Anglija un
Francija.
Ieskats vēsturē
1789.
19.gs.
1914.
1859.g.Darvins
publicē darbu
par sugu
izcelšanos
1789.g.Bastīlijas
ieņemšana
1822.g. Svētais
Krēsls atzīst
Kopernika
mācību
1870.g.
Šlīmanis atklāj
Troju
1914. Sākas I
Pasaules karš
1896.g.pirmās jaunāko
laiku olimpiskās spēles
Atēnās
1799.g.
atrasts
Rozetas
akmens
1847.g. Markss un Engelss sacer
komunistisko manifestu
1905.g. Einšteina
relativitātes
teorija
Vai vari iedomāties mūsdienu laikmetu bez šiem 19.gs.
jaunievedumiem?
Var apgalvot, ka pasauli, kurā mēs dzīvojam,
lielā mērā ir izveidojuši cilvēki, kuri dzīvoja 19.
gadsimtā.
(A.Rubenis)
Nozīmīgs pagrieziena punkts kultūras vēsturē. Likti pamati Eiropai ceļā uz moderno
laikmetu. Šajā laikā Eiropa savā attīstībā sasniedza ekonomiskā, politiskā un kultūras uzplaukuma
augstāko punktu. Pasaule vairāk nekā jebkad agrāk bija kļuvusi par visu zemeslodi aptverošu
komunikāciju un ekonomiski politisko attiecību tīklu (delzceļi, tvaikoņu satiksme).
Laikmetu raksturojošie jēdzieni
Industrializācija - norisinājās pāreja no agrārās, uz roku darbu balstītas
ekonomikas pie tādas, kur noteicošā ir preču ražošana pilsētās un mehanizēts
ražošanas process.
Urbanizācija - rūpniecības un iedzīvotāju koncentrēšanās lielās pilsētās.
Buržuāzija - sākotnēji turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām
feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai).
Bīdermeijers - 1810-1848.g. Eklektisks stils, mākslīgi atveido dažādu pagātnes
stilu formas, klasicisma buržuāzijas variants. Vidusšķiras dzīvokļos ienes
pieticīgas mēbeles ar vieglu sentimentu.
Viktoriānisms - Anglijas karalienes Viktorijas laikā (1837-1901) kultivētais
mietpilsoniskais dzīvesstils
Eiropocentrisms – Eiropeiskā dzīvesveida un vērtību dominante
II.Kultūru
ietekmējošie
procesi
Industrializācija
Urbanizācija
Eiropocentrisms
Pēc dotajiem attēliem secini par to, kas mainījies 19.gs.
19.gs. notika pāreja no ................sabiedrības uz .............. sabiedrību.
19.gs. ............................ darbu nomainīja ................................. darbs
Industrializācija
Jaunā mašīnu
ražošanas tehnika
un kapitālistiskā
darba organizācija
nomainīja vecās,
galvenokārt uz roku
darbu balstītās
ražotnes, tādēļ
būtiski pieauga
saražotās
produkcijas apjomi .
Izdomā piemērus, kas apliecinātu
industrializācijas ietekmi uz kultūras procesiem 19.gs.!
Arvien vairāk
vīriešu un sieviešu
savu darbu
lauksaimniecībā
nomainīja ar darbu
pilsētu
rūpnieciskajos
kompleksos.
Industrializācijas
rezultāts
Raksturo šo
jauninājumu
iespējamo
ietekmi uz
kultūras
procesiem!
Šī litogrāfija atspoguļo četrus nozīmīgus 19.gs. izgudrojumus: tvaika
iespiedmašīna, elektriskais telegrāfs, tvaika lokomotīve un tvaikonis.
Transporta attīstības rezultāts
19.gs. pasaule bija kļuvusi par visu zemeslodi aptverošu
komunikāciju un ekonomiski politisko attiecību tīklu. Gandrīz visi tās reģioni
bija izzināti un vairāk vai mazāk kartogrāfiski aptverti.
Dzelzceļš un tvaikoņi samazināja transkontinentālā ceļojuma ilgumu no
dažiem mēnešiem līdz dažām nedēļām. Uz Zemes viss kļuva arvien
ciešāk savstarpēji saistīts.
Par kādām industrializācijai raksturīgām
iezīmēm liecina šis attēls?
Urbanizācija
Salīdzini kultūras procesu
intensitāti lauku un
pilsētas vidē!
1800.g. Eiropā bija 17 lielpilsētu (vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju), bet 19.gs.
beigās šādu pilsētu bija 103
E. Manē, Koncerts
kafejnīcā, 1879.
Omnibuss Parīzes ielās 19.gs.
Parīzes nakts dzīve
Transporta veidi Francijā 19.gs. beigās
Eiropocentrisms
situācija pasaules kultūrā, kad visas vērtības
tiek aplūkotas caur Eiropas vadošo lielvalstu
redzējuma prizmu.
Attieksme pret neeiropiešu
tautām bija viscaur
eiropocentriska, citu valstu
likumu tika nežēlīgi pārkāpti
Britu impērija 1886.g.
Nekad iepriekš vēsturē neviens
gadsimts tā nebija saistīts ar Eiropu,
nekad iepriekš Eiropas demogrāfijas
īpatsvars nebija tik nozīmīgs: eiropiešu
bija 20-25% no visiem pasaules
iedzīvotājiem.
Kā Tu izproti šos R.Kiplinga vārdus?
Rietumi ir
Rietumi, Austrumi
ir Austrumi, un
nekad tie
nesavienosies.”
(R.Kiplings)
1807.g. verdzību atcēla Britu impērija, taču tas nenozīmēja koloniālās
ekspluatācijas pārtraukšanu: tā tieši 19.gs. pieauga.
Kādas 19.gs.
raksturojošas
iezīmes vari saskatīt
šai attēlā?
III. Sabiedrība,
pārmaiņas tās
struktūrā
Pārmaiņas sociālajā struktūrā
Buržuāziskās vērtības
Pārmaiņas 19.gs. sabiedrībā
Aplūko Ford Madox Brown 1863.g. darināto gleznu “Darbs”
Gleznojums rāda dažādus sociālos slāņus, kādus jūs varētu
sastapt Viktoriānisma laikmeta ielās. Pilsētu ielās varēja satapt gan
bagātos, gan nabagos. Iztulko dažu gleznā atrodamo tēlu raksturojumu!
"I'm a navvy that's short for 'navigator'. The first navigators built the
canals at the end of the 1700s. I'm young and strong and the hero in this
painting."
"We are digging this hole so that sewer pipes
can be put in. This will stop the sewage getting mixed
up with the drinking water and poisoning people. I am
working very hard.”
"I'm a beer seller from Birmingham. I was
brought up in a slum but I've worked hard to earn a
good living. I like brightly wear coloured clothes and
stand out from the crowd."
"I'm very rich because I'm a Colonel in the Army
and a member of Parliament. My duaghter is riding beside
me. I like to buy her beautiful dresses and gifts.
She doesn't go to work. We have servants to look after us."
"Our mother died and now I have to look after my
little brothers and sisters, and our dog. I'm wearing my
mum's old red dress. It's far too big for me but we can't
afford to buy new clothes."
"I make a living by going out into the countryside
very early in the morning to pick wild flowers and then
coming back here to sell them.
I wear the flowers on my hat as an advert for my goods.
"We are working just as hard as the men digging
the hole, but we are using our brains. We are rich and well
dressed. We believe that all people should receive an
education."
Pāreja no kārtu sabiedrības uz
pilsonisko sabiedrību
Kārtu sabiedrībā tās locekļu
tiesību daudzums atkarīgs no piederības
konkrētam sociālajam slānim.
Pilsoniskajā sabiedrībā ikviena
pilsoņa formālās tiesības nosaka
konstitucionālie likumi
"Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija“, Francijā pieņemta 1789. g. Tajā tika atzīta
cilvēku vienlīdzība likuma priekšā, vārda un personas brīvība, tiesības uz īpašumu,
drošību un iespēju pretoties apspiestībai.
19.gs. vidus – buržuāzijas zelta laikmets
Buržuāzija – starpslānis
Buržuāzija sevi
norobežoja no
aristokrātijas un
klerikāļiem no vienas
puses
Buržuāzija sevi
norobežoja arī no
To pārstāvēja tirgoņi,
fabrikanti baņķieri, kapitāla strādniecības, kalpotājiem
īpašnieki, uzņēmēj, direktori un citiem tautas zemāko
slāņu pārstāvjiem no otras
u. c. Pie buržuāzijas
puses
piederēja arī ārsti, juristi un
citu brīvo profesiju pārstāvji,
kā arī ģimnāziju profesori un
skolotāji, tiesneši, augstākā
ranga ierēdņi, arī zinātnieki,
diplomēti inženieri un
kvalificēti eksperti
Buržuāzijas vērtības
Vīriešu dzīves galvenais
uzdevums bija savas bagātības un tai
līdzi nākošās godājamības
vairošana. Augstāk godāja to, kas
prata uzvesties kā kungs. Kārtīgam
buržuāzijas pārstāvim un ģimenes
tēvam bija nepārtraukti jācenšas
izvirzīties.
Materiālos panākumus
nodrošināja čaklums un spējīgums.
Pašdisciplīna, pieticība un
taupīgums arī bija godāti tikumi.
Sievietes loma
ģimenē
Vīram ar savu bagātību bija jāspēj algot kalpotājus, kas atbrīvotu sievu no
mājas darbiem. Tikai 19- gs. beigās vidusšķiras sievietes sāka strādāt ārpus
mājas. Arī tad darbā iešanu uzskatīja par pieņemamu tikai neprecētām sievietēm.
Buržuāziskās vērtības
19- gs. buržuāzijas
ģimenēs bija daudz bērnu.
Tos centās izaudzināt
par kārtīgiem pilsoņiem un
labiem kristiešiem.
Strīdēšanās vai
runāšana pretī netika pieļauta: it
sevišķi meitenēm vienmēr
atgādināja, ka klusēšana un
pieticība ir to lielākā gudrība.
Buržuāziskās vērtības
19. gadsimta buržuāzijas
pārstāvji ģimeni uzskatīja par
dievišķu institūciju un vietu, kura
nodrošina audzināšanu.
Mājas bija patvērums, kur
darbā nogurušais vīrs var atpūsties
pie mīlošas sievas un jaukiem
bērniem. Veikalnieciskās dzīves sīvo
konkurenci, intrigas, nodevības un
izlikšanos varēja aizmirst,
sapulcējoties mājās un tur kopīgi
pavadot vakaru. Vismaz šādu dzīves
ainu cilvēki centās rādīt atklātībai.
Visi pakļāvās tēva gribai un par
problēmām klusēja.
Buržuāziskās
vērtības
Dažkārt uz pusdienām uzaicināja viesus. Piemēram, vecākā brāļa
pienākums bija ievest mājās piemērotus jaunekļus no savu biedru vidus, kam
varētu stādīt priekšā precību vecumā esošās ģimenes meitas. Meitenes pusdienu
laikā centās izcelties ar smalkām manierēm un prasmēm, piemēram, klavierspēli.
Viņu mērķis bija atklāt sevi no labākās puses. Pēc maltītes sievietes atstāja kungu
sabiedrību.
Mājas iekārtojums
Savas mājas iekārtošanā pilsoniskās ģimenes centās atdarināt augstākās
aprindas. Mājā bija jābūt daudzām istabām.
Buržuāzijas vērtības
A Lady at her
Writing Desk in
a Biedermeier
Sitting Room .
Jakob Alt
Istabas mēdza pieblīvēt ar mēbelēm, aizkariem, dažādiem nieciņiem un
istabas augiem. Klavieres un pie sienām piekārtās reālistiskās gleznas vai to
krāsainās reprodukcijas liecināja par ģimenes kultūras interesēm.
Apgaismojums
Gadsimta gaitā ievērojami uzlabojās apgaismojums: sveču vietā vispirms sāka lietot
gāzes gaismekļus, bet 19. gs. 90. gados - elektrisko apgaismojumu. Galvenais siltuma
avots joprojām bija kamīns, ko projektēja kā interjera daļu. Pret aukstumu cīnījās arī ar
dažādām apsildīšanas pannām un karsta ūdens pudelēm.
Buržuāziskās
vērtības
Vannas istabas sāka
iekārtot tikai 90. gados.
Parasti mazgāšanās
notika sēdvannā ar augstu
atzveltni.
Mazgājās kamīna
priekšā un karsto ūdeni nesa]
no virtuves.
Tualete pagalmā bija
parasta lieta arī pilsētās, un
tikai gadsimta beigās
turīgākajos namos sāka lietot
ūdens klozetus.
Buržuāziskās vērtības
Ziemassvētku eglīte no Vācijas pamazām izplatījās visā Rietumeiropā, un
Ziemassvētku apsveikuma atklātnes radiem un paziņām mēdza nosūtīt jau kopš 19. gs. 40.
gadiem. Pilsoniskajās aprindās izplatījās Ziemassvētku dāvanu pasniegšana.
Buržuāziskās vērtības
Garajos vakaros laiku īsināt palīdzēja viesības, teātri un balles
Buržuāziskās
vērtības
Vīriešu modi diktēja angļi
Apģērbam bjia jāliecina
par tā nēsātāja darbīgumu,
nenogurdināmību un ienākumiem,
uzvalkam nebija tam jātraucē.
Vīrieša gaitai bija jābūt drošai,
žestiem - enerģiskiem. Tam visam
atbilda kaklasaites, cepures un citi
apģērbu papildinoši aksesuāri.
Par sieviešu modes galvaspilsētu kļuva Parīze
Buržuāzijas vērtības